1922. gadā Latvijas sabiedrība gatavojās 1. Saeimas vēlēšanām. Par politiku diskutēja visur, arī mākslinieka Romana Sutas mātei piederošajā kafejnīcā „Sukubs”. Šeit radās ideja izveidot satīrisku mākslas žurnālu „Ho-Ho”, kurā partiju politisko cīņu un sabiedriskās dzīves aktualitāšu atspoguļošanā iesaistījās daudzi „Sukuba” pastāvīgie apmeklētāji – gan žurnālisti un rakstnieki, gan mākslinieki. Žurnāla izdevēja bija Austra Ozoliņa-Krauze. Tā veidošanā līdzdarbojās literāti Valdis Grēviņš (Dr.Orientācijs), Jānis Sudrabkalns (Oliveretto), Mārtiņš Gailis (Ludvigs Šanteklērs), Kārlis Krūza, Jānis Jaunsudrabiņš un arī Rainis. Izdevumā savas karikatūras regulāri publicēja tā dažādu laiku mākslinieciskie redaktori Uga Skulme, Ludolfs Liberts un Sigismunds Vidbergs, gleznotāji Aleksandra Beļcova un Romans Suta, reizēm ar žurnālu sadarbojās arī pārējie Rīgas grupas biedri un citi autori.
Žurnāla „Ho-Ho” lapaspusēs tika publicētas mākslinieciski augstvērtīgas karikatūras par telegrāfa aģentūras un avīžu ziņām, zīmēti politiķu un sabiedrībā pazīstamu personu šarži, kā arī dažādi vēlētāju tipi. Arī pēc 1. Saeimas ievēlēšanas žurnāls turpināja analizēt vēlēšanu rezultātus, pievēršoties aktualitātēm un pat radot pašiem savas humoristiskās ziņas, ko ilustrēt.
20. gados Latvijā karikatūras žanrs strauji uzplauka, darbojās vairāki satīriskie izdevumi, tomēr mākslas vēsturē nozīmīgāko lomu no tiem ieņēma „Ho-Ho” (1922–1924) un atjaunotie „Svari” (1920–1932), katram ap sevi pulcējot pretēju uzskatu pārstāvjus &nd
.jpg)
