Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

 "Lettiska Möbler"

Komentārs par asociācijas “Latvijas mēbeles” stendu šīgada Stokholmas mēbeļu izstādē.

Vairāk par vizuālā risinājuma veiksmēm / neveiksmēm asociācijas “Latvijas mēbeles” stendā mani interesē tā tapšanas process. Pats fakts, ka ir panākta vienošanās par kopēja stenda izveidi Stokholmas izstādē, ir apsveicams. Pozitīvi jāvērtē arī iespēja saņemt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Kā trešais šajā uzskaitījumā jāatzīmē ražotāju un asociācijas izpratne, ka stenda plānošana un koncepcija jāuztic dizaineram, kurš arī tika uzaicināts. To vērtēju kā nozīmīgu iniciatīvu tāpēc, ka attiecīgajā LIAA atbalsta programmā pie attiecināmām izmaksām nav paredzētas ne tikai stenda izgatavošanas izmaksas, bet arī stenda dizaina izstrāde. Kā attiecināmās izmaksas norādāma stenda konstrukciju noma (līdz noteiktam apjomam). Vēl jāmin paši dalībnieki. Kopējā ekspozīcijā piedalījās seši mēbeļu ražotāji: “Valmieras mēbeles”, “Elīza-K”, “Sencis”, “Wenden furniture”, “Pinus dizains” un “Relat-K”.

Tā kā uzņēmumu pieredze Skandināvijas tirgū ir dažāda, arī izstādītās lietas tika atlasītas, balstoties uz katra ražotāja izpratni par iespējamiem klientiem. “Wenden furniture” izstādīja krēslu un ēdamgaldu kolekcijas, kas jau ir pazīstamas Skandināvijas tirgū, “Pinus dizaina” stendu veidoja viena ēdamistabas kolekcija, “Sencis” un “Elīza-K” eksponēja mīksto mēbeļu kolekciju, “Valmieras mēbeles” šoreiz izvēlējās vienu funkcionālu zonu – priekšnamu un izstādīja piecas dažādas tā kolekcijas, “Relat-K” – divstāvu metāla gultas, matraču paraugus un sabiedrisku telpu metāla garderobju stendiem.

Stenda taisnstūra laukums bija sadalīts sešos segmentos – katram dalībniekam, segmenti tika nodalīti ar baltām starpsienām un hromētām metāla konstrukcijām, uz balta plastikāta bija uzlīmēti dalībnieku nosaukumi (arī hromētu stieņu rāmī). Virs visu galvām – liela, balta ripa ar uzrakstu “Lettiska Möbler”. Ja mēģinātu vienā vārdā raksturot stenda kopīgo veidolu, tad tas būtu – “garlaicīgs”, bet jāsaprot, ka tas pamatojams ar šādiem apsvērumiem:

• Lai arī stends ir kopīgs, katrs uzņēmums dodas prezentēt savu produkciju, tāpēc arī sadalījums bija šāds – katram dalībniekam sava stenda platība;
• Stenda izveidei bija jāizmanto nomāts standarta aprīkojums, kur katra atkāpe izmaksā papildu līdzekļus;
• Stenda mērķauditorija ir iepircēji, kurus interesē galvenokārt produktu cena.

Nenoliedzami, ka vizuāli atraktīvs stends būtu fotogēniskāks un interesantāks izstādes apmeklētājiem un iespējamiem klientiem. Papildus iepriekš minētajiem apsvērumiem jāmin arī dalībnieku grūtības savstarpēji vienoties par stenda noformējumu un izmaksām.

Lai precīzāk izprastu kopējo situāciju, apzināju vairāku stenda dalībnieku un asociācijas “Latvijas mēbeles” viedokļus. Apkopojot atbildes, jāsecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieredzi šī izstāde tika vērtēta kā laba. Reālo situāciju (ieguvumu) gan varēs novērtēt tikai pēc pāris mēnešiem  vai pusgada, kad būs skaidrs, vai jauniegūtie kontakti nākotnē pārtaps arī pasūtījumos. Izstāde tika arī izmantota, lai klātienē tiktos ar jau esošajiem sadarbības partneriem Skandināvijā, parādītu jaunos produktus un runātu par nākotnes plāniem. Komentējot ekspozīcijas veidošanas procesu un rezultātu, vairākums atzina, ka, no vienas puses, ir labāk – samazinās katra dalībnieka izmaksas, bet, no otras, – grūti savstarpēji vienoties par ekspozīciju un izmaksām. Par dizaina lomu izstādes stenda izveidē viedokļi bija līdzīgi – daudz svarīgāku nozīmi paši dalībnieki saskata labākā stenda novietojumā hallē nekā tā dizainā. Šogad novietojums nebija veiksmīgs – halles tālākajā galā, kur ir neliela cilvēku plūsma.

Latvijas mēbeļu ražotāji, kas piedalījās skatē, galvenokārt ir apakšuzņēmumi, kas ražo produkciju pēc ārvalstu klienta pasūtījuma. Arī produktu dizainu nosaka ārvalstu pasūtītājs (izstādes kontekstā gan jāmin, ka “Valmieras mēbeles” piedalījās ar pašu izstrādātiem produktiem). Šis tirgus segments arī nosaka, ka tikai ar lieliem izņēmumiem ražotāja vārds ir atrodams uz paša izstrādājuma. Pat izveidojot žilbinošu stendu ar atmiņā paliekošiem zīmoliem, patērētājs neatradīs šos pašus zīmolus savos veikalos.

Atliek novēlēt Latvijas mēbeļu ražotājiem nākotnē ciešāku savstarpēju uzticēšanos un sadarbību pie stenda izveides, lai stends varētu piesaistīt aizvien plašāku interesentu loku. Ceru arī 2011. gadā un turpmāk ieraudzīt Stokholmas izstādē Latvijas mēbeļu ražotājus zem vienota nosaukuma – “Lettiska Möbler”.

miks.petersons@nordi.com