Sandras Norrbinas personālizstāde
Och livet stod bredvid / And life stood at the side
Sandra Norrbina ir zviedru izcelsmes māksliniece, kas kopš 2001. gada dzīvo un strādā Norvēģijā. Studējusi glezniecību Stokholmas un Tronheimas mākslas akadēmijās. Profesionālās karjeras ietvaros autore ilgstoši nodarbojas ar liela izmēra instalāciju veidošanu, īpašu nozīmi pievēršot konkrētās vides specifikai un visiem iespējamiem vietas diktētajiem blakus kontekstiem.
Galerijas „Supernova” telpās izstādīta instalācija – oranža, ar gaisa sūkņa palīdzību "elpojoša" un pēc īpaša pasūtījuma veidota glābšanas laiva, kas piepilda galerijas telpas un apgrūtina skatītāja pārvietošanos, apskatot izstādi.
Uz jautājumu, kāpēc izstādē Och livet stod bredvid / And life stood at the side izmantots šis konkrētais objekts – laiva, kas salīdzinājumā ar autores iepriekš izmantotajiem objektiem (dažādiem celtniecībā lietojamiem siltināšanas un izolācijas materiāliem) ir daudz konkrētāks un arī paradoksāli tiešs un simbolisks, Sandra Norrbina atbild: „Es strādāju ar objektu masu, ar to, kā tā tiekas ar apkārtējo telpu, tajā izplešas un to iekaro. Jau ilgāku laiku vēlējos darboties ar gaisu, un laiva šķita piemērots objekts.”
Glābšanas laiva ir spēcīgs un daudznozīmīgs simbols, līdz ar to acīmredzams ir arī jautājums, kā darbs sasaucas ar šodienas sociālo, politisko un ekonomisko situāciju. Sandra Norrbina ir pārliecināta, ka, mākslas darbu radot, nav nepieciešams mākslīgi „pievilkt” politisko kontekstu un ir lieliski, ja tas spēj darboties dažādās dimensijās. Diskutējot par mākslas darba nozīmi un ārējiem impulsiem tā radīšanā, autore atzīst, ka „daudzi mākslinieki par to nevēlas runāt, bet man tas ir svarīgi – impulss nāk no manis, no tā, kas notiek manā dzīvē”.
Mākslas darba masa, kas būtībā ir ar gaisu pildīts "pūslis", burtiski izspiež skatītāju no galerijas telpām (vai / un neielaiž tajās). Kur šajā gadījumā ir skatītāja vieta? Cik korekti ir viņu atstāt „aiz borta”? Turpinot šādas metaforiskas pārdomas, pārņem gan klaustrofobiskas izjūtas, gan sajūta, ka esi „izmests no laivas”, kas arī ir tie aspekti, uz kuriem projekta ietvaros norāda Sandra Norrbina.
Māksliniece skaidro, ka laiva iemieso divu pasauļu savienošanas ideju – tā ir kā uzgaidāmā telpa starp reālo pasauli, kurā eksistējam, un paralēlo jeb pašu cilvēku galvās radīto idealizēto pasauli, kurā viss ir iespējams. Domājot par glābšanas laivas pragmatisko un visnotaļ cēlo funkciju – izglābt cilvēku –, rodas jautājums: no kā šis "cilvēks" būtu jāglābj konkrētā laikmetīgās mākslas projekta kontekstā? Sandras Norrbinas atbilde: „Mēs to nezinām. Mēs nezinām, kurā pusē ir patiesība, bet laivā nedrīkst uzkavēties pārāk ilgi.”
Elīze Tīkmane,
galerija „Supernova”
www.super-nova.lv
Materiāls sagatavots speciāli „Dizaina Studijai”
FOTO: Edgars Jurjāns
.jpg)
