Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Pagājušā gada nogalē žurnāls “Dizaina Studija” nolēma apklaušināt visriņķī un noskaidrot, kāda bijusi dizaina dzīve Latvijā 2009. gadā – visdažādāko cilvēku acīm. Izsūtījām jautājumus 140 adresātiem, piekodinot atbildēt radoši pārdomāti un subjektīvi tieši. Saņemtie vērtējumi nu ir apkopoti, un žurnālā publicējam tos dizaina faktus, kas minēti vairākkārt, un īpaši  izceļam mūsu aptaujā visbiežāk uzslavas saņēmušos. Gribam atgādināt, ka atbildēs minētie darbi un plašāki komentāri tiks publicēti žurnāla mājaslapā www.dizainastudija.lv. Gūtais ieskats, protams, nav kaut kas institucionāli ar zīmogu  apstiprināts, tikai tāds žurnāla un lasītāju sveiciens gada pamanītākajām dizaina izpausmēm, lai kopā pārskatītu, priecātos un  strādātu tālāk jau 2010. gadam.

Jautājums: Kādi notikumi izceļami kā nozīmīgi kopējam dizaina attīstības procesam Latvijā?

SKATS PĀR PLECU  – NOTIKUMS
“Dizains. Nākotne 2009”.
Projektu organizēja  Dizaina informācijas centrs (DIC)

Projekts “Dizains. Nākotne” ir ierakstījies kā iezīmīgākais Latvijas dizaina “veikums” pagājušajā gadā. Tas  aptaujā tiek atzīmēts kā sabiedrībā pamanītākā nozares aktivitāte. Vairākkārt kā gada veiksme izcelti arī atsevišķi programmas pasākumi, tā vēlreiz pasvītrojot Dizaina dienu  plašo spektru un vispusīgi aptverto auditoriju.

Īpaši liels prieks ir par DIC rīkoto pasākumu ciklu “Dizains. Nākotne”, atradot līdzekļus un veidu, kā organizēt izstādes, seminārus un pasākumus. Arī pati DIC mājaslapa ir ļoti vērtīgs informācijas avots. Tas priecē! (Inese Parkova, jaunā dizainere)

Dizaina dienu pasākumi līdz šim piesaistīja vairāk kopumā. 2009. gada piedāvātā kvalitāte iezīmē vairākus cerīgus aizmetņus nākotnei!
(Gundega Cēbere, mākslas zinātniece)

Patiesa atzinība Dizaina informācijas centra ieguldījumam sabiedrības izglītošanā. Tiem, kam ir īsta interese par Latvijas dizainu, bija iespējas  piedalīties semināros, pasākumos, apskatīt izstādes, būt informētiem. Viss ir atkarīgs no katra personiskās ieinteresētības un uzņēmības. (Dzintra Rimšāne, žurnāliste)

SKATS PĀR PLECU  – IZSTĀDES
“Gada balva dizainā 2009”. Ķīpsalas izstāžu halle, izstādes Baltic Furniture 2009 ietvaros, projektu organizēja Latvijas Dizaineru savienība sadarbībā ar “BT1”.

Nopietnākais pasākums dizaina jomā Latvijā. (Aigars Lenkevičs, “Lampu dizaina darbnīcas” dizainers)

Laba iespēja gūt priekšstatu par notiekošo Latvijā; sapurina dizainerus, rosina strādāt, domāt, rīkoties; pievērš Latvijas ražotāju uzmanību dizaineru kustībai kā veselam kopumam. Pievērš ārvalstu ražotāju un tirgotāju uzmanību. (Ērika Māldere, “Lampu dizaina darbnīcas” īpašniece)

Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina diplomandu dienas “DDD 2009” un diplomdarbu izstāde “Cope”. LMA aula.

Kopējam attīstības procesam būtisks ir Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas uzņemtais studiju virziens gan bakalaura, gan maģistra studiju programmās, kurās dizains tiek skatīts kā jauns risinājums komplicētām sabiedrības problēmām, fokusējoties uz to, kā dizains var  veicināt jauno tehnoloģiju, patēriņa un ilgtspējīgus risinājumus Latvijā.  (Ingūna Elere, LMA docente, “H2E” dizainere)

“Svaigi beigušie” dizaineri ir centušies nostabilizēties un izsisties kopējā ainā jau agrāk, bet šogad ir sanācis piefiksēt, ka tādu, kas prezentējas pa vienam vai apvienojas kolektīvos, ir tiešām ļoti, ļoti daudz! Daļa “vainas”, šķiet, ir jāzuņemas LMA Dizaina nodaļas kolektīvam, īpaši projektu daļai. (Iliana Veinberga, mākslas zinātniece)

SKATS PĀR PLECU  – IZGLĪTOJOŠĀS PROGRAMMAS
Publiskā diskusija “Ilgtspējīga Latvijas modes attīstība” Rīgas kultūras aģentūras Rīgas pilsētas izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Organizē DIC, Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs, Latvijas Modes fonds, Banku augstskola.
Bieži tiek aizmirsts, ka modes dizaineri arī ir dizaineri! (Brigita Zelča, stikla māksliniece)

SKATS PĀR PLECU  – JAUNAS VIETAS DIZAINAM
Kalnciema ielas dizaina kvartāla attīstība.
Arvien skaidrāk sevi pozicionē kā aktīvu un vizuāli baudāmu dizaina kvartālu, jau ar savām tradīcijām – sezonāli tirdziņi, tematiskās brokastis (Inch 1967) u. c. cilvēkus piesaistošas aktivitātes. (Linda Dārziņa, studente)

Jauno latviešu modes dizaineru un mākslinieku veikals “Paviljons”. T/c Domina.
Feini, ka tādām terranovām blakus baudāma bodīte, kur vietējiem censoņiem ir iespēja izstādīt un pārdot savas preces. Nozīmīgi, ka šāds veikals nav paslēpies Rīgas ieliņās, bet lepni gozējas starp lielo tīklu veikaliem.  (Marta Ķipsne, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore)

Akcija “Mūsējie. Latvijas dizaina mēnesis”. Veikals Stockmann.
Ir nozīmīgi redzēt latviešu dizainu lielveikalu plauktos līdzās ārzemju zīmoliem kā līdzvērtīgu produktu. Žēl, ka tikai vienreizīga akcija. ( Kristīne Budže, žurnāla “Pastaiga” galvenās redaktores vietniece un dizaina nodaļas redaktore)

GADA VEIKSMES
 
Dizaina izstādes / ekspozīcijas.

Latvijā:

• Anša Cīruļa retrospektīvā piemiņas izstāde “Saules pagalmos” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā;
  
• LMA Dizaina nodaļas studentu darbu izstāde “PAA vannu fabrikā”, tapusi sadarbībā ar uzņēmumiem “PAA vannas” un “Nakts mēbeles”;
  
• Design Drive izstāde “Lauku šarms” radošajā telpā Tasty, organizēja dizaina darbnīca “RIJADA” sadarbībā ar Tasty;
• “Dizains. Nākotne 2009” izstādes un Dizaina dienas Valmierā, Cēsīs un Madonā;
  
• dizaina paklāju izstāde “Mēnesgaismas karavāna” Ārzemju mākslas muzejā, organizēja dizaina paklāju salons Krassky Arabesca un Ārzemju mākslas muzejs.

Pasaulē:

• triju latviešu dizaina kompāniju – An & Angel, Munio Candela, Znak – kopēja dalība starptautiskā izstādē Maison & Objet 2009 Parīzē; Latvijas dizaina izstāde Viļņā “Ekodizains visiem un nākotnei” – “Viļņa Eiropas kultūras galvaspilsēta” ietvaros
   
  
• mercidesign dalība DMY Berlin 2009 mesē;
  
• “Rauzas kompānija” MINT mēbeļu kolekcijas ekspozīcija 100% Design London 2009;
  
• “RIJADA” dalība DMY Berlin 09, DesignBlok 09, Masterly 09, Dutch Design Week in Eindhoven, Tallinas triennālē Know How.

Dizaina semināri:

• starptautiska konference “Dizains un valsts politika” Rīgas Ekonomikas augstskolā, organizēja DIC; 
  
• praktiskais seminārs “Dizaina domāšana un menedžments” Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālē. Lektors – Deivids Grifits. Organizēja DIC;
  
• Šveices arhitekta Štefana Kamencinda (Stefan Camenzind) vieslekcija “Emocionālā arhitektūra” Rīgas kultūras aģentūras Rīgas pilsētas izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” Starptautiskās arhitektūras dienas ietvaros. Organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte  sadarbībā ar Šveices Inženieru un arhitektu savienību, Šveices Konfederācijas vēstniecību, Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Rīgas kultūras aģentūru, “Rīgas mākslas telpu” un ar Colliers International finansiālo atbalstu;
  
• starpdisciplināri lekciju cikli sabiedrības izglītošanai –  "Rīgas mākslas telpas" “kim?”, Latvijas Mākslas centra ?! tāds ir? izglītības programmas lekcijas.

Jaunās vietas Latvijas dizainam:

• radošā telpa Tasty;
  
• arhitektūras, dizaina un mākslas grāmatu veikals Lukabuka;
  
• Satori grāmatnīca, lasītava un tikšanās vieta;
  
• specializētas bērnu literatūras grāmatnīca “Bērnu karuselis”;
  
• veikals “Pērle”; 
  
• web blogi: designblog.lv, plikums.lv.

Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka latvieši sāk savstarpēji sadarboties (man vienmēr uzkrītoši licies, ka mēs vienkārši šādu formu nesaprotam), iekarojot eksporta tirgu, jo “izsisties” pasaulē vieniem ir dārgi, un, ja ir konceptuāli partneri, tas var piesaistīt papildu uzmanību un ievērojami samazināt mārketinga izmaksas. Labs paraugs citiem. (Indra Križus, INRE Scandinavian Design direktore)

“RIJADA” kodols ir izcila vīrieša un sievietes savienība –Rihards+Ilze. Neticami un gandrīz neiespējami vienā gadā izdarīt tik daudz labu dizaina darbu, iesaistot savus laikabiedrus un neapvainojoties uz valsti un tās ierēdņiem, kam arvien vēl ir tik vāras zināšanas par dizainu un tik maz attapības, lai no dizaina gūtu labumu. (Barbara Ābele, LMA Dizaina nodaļas asociētā profesore)

----

Izceļams un apsveicams ir katrs gadījums, kad jebkurš vietējais uzņēmējs ir izvēlējies izmantot profesionāla dizainera pakalpojumus, jo tikai šie gadījumi veido reālo dizaina attīstības procesu. Sadarbojoties ar Latvijas reklāmas kritikas portālu www.badad.lv, diemžēl biežāk nākas secināt, ka uzņēmēji lielākoties izvēlas partizānisko “dari pats” stratēģiju, nevis uztic savu logo, grafiskās identitātes, mājaslapu un reklāmu veidošanu talantīgiem un profesionāliem dizaineriem. (Alise Tīfentāle, žurnāla “Foto Kvartāls” galvenā redaktore)

Jautājums: Vai nāk prātā kāds 2009. gadā ievērots Latvijas dizainera darbs, kas ar savu konceptuālo risinājumu ir īpaši izceļams?

Ir prieks, ka Latvijā top augstas kvalitātes dizaina produkti, kuru radīšanā iesaistīti profesionāli dizaineri, piemēram, “mammalampa” lampas un MINT virtuves iekārtas. Tomēr, radot jaunus produktus, dizaineriem vajadzētu vērsties inovāciju virzienā. Lai spētu konkurēt pasaules tirgū, nepietiek vien ar estētiski kvalitatīviem un funkcionējošiem dizaina priekšmetiem. Nepieciešams radīt stratēģiskus produktus, kuru pamatā ir zinātne un tehnoloģijas, kā arī apzināts viss produkta dzīves cikls un konkurētspējīgi ar produktu saistītie pakalpojumi. Ne vien ekonomiskā recesija smagi piemeklējusi Latvijas ekonomiku, arī inovāciju izmantojuma ziņā Latvijai ir vieni no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas ir pamatots iemesls Latvijas dizaineriem un ražotājiem “mainīt kursu”, nedomājot vien par to, ko varēs pārdot pēc mēneša vai gada, bet kā maksimāli ietekmēt nākotni ar šodienas resursiem. (Elīna Bušmane, dizainere)

SKATS PĀR PLECU  – DIZAINS
“mammalampa” 2009. gada lampu kolekcija. Dizaineres – Ieva Kalēja, Inese Arāja, Līga Grigule. 
   
Produkts. Nosaukums. Stāsts. Viens no visperspektīvākajiem Latvijas eksporta produktiem; izstrādājot nianses vēl visiem modeļiem un turpinot iesākto virzienu – milzīgas iespējas! (Indra Križus, INRE Scandinavian Design direktore)

“BB” suvenīru līnijas glāzes. Dizaineri – Brigita Zelča, Kristaps Grundšteins.

Grūti būtu bijis nepamanīt Brigitas Zelčas un Kristapa Grundšteina veltījumu Borisam Bērziņam – oriģinālās kristālstikla glāzes un kopējo suvenīru līnijas piedāvājumu Nacionālajā Mākslas muzejā. Lieliskas ir Brigitas Zelčas glāzes – dizaina priekšmeti, kuru forma ir asprātīgi radoša. Nevis kopēts kāds konkrēts figurāls risinājums, bet, iedziļinoties Borisa Bērziņa formveides krājumos, konstruēta plastika, tā teikt, uz meistara ideju viļņa. Suvenīru līnijas klāsts, ietverot plašāku piedāvājuma spektru – arī grāmatu, disku, tematisku pastkaršu komplektus – ir gan racionāls, konstruktīvi pārdomāts un praktisks, gan materiāla izvēlē labi iekļaujas tajā estētikā, kas tuva arī pašam Borisam Bērziņam. (Laima Slava, mākslas zinātniece)

“Rauzas kompānijas” mēbeļu kolekcija MINT. Dizaineri – Ieva Andžāne, Jānis Rauza.

Kolekcija MINT beidzot ļauj runāt par profesionālu latviešu mēbeļu dizainu. (Ilze Martinsone, mākslas zinātniece)

“Anna Barons” mēbeļu kolekcija Fairy Tail. Dizainers – Edgars Kaufmanis.

Svarīgi, ka ar otrās mēbeļu kolekcijas parādīšanos var novērtēt tās autoru apzināti izvēlēto virzienu. Un tas sāk pārliecināt un patikt, kaut, iespējams, vienmēr tikai neklātienē... (Uģis Zariņš, dizaina students)

SKATS PĀR PLECU  – GRAFISKAIS DIZAINS

Grāmatu un preses izdevumu grafiskais dizains ir vienīgais LV dizaina veids, ko es pērku un lietoju, apzinoties, ka man tas ir nozīmīgs tieši kā dizains, nevis tikai kā praktiski nepieciešama produkta neobligāta piedeva, kā tas ir ar iepakojumu. (Inese Zandere, dzejniece)

Šogad radusies apziņa, ka grafiskais dizains Latvijai nav vajadzīgs. To apliecina “Latvenergo”, “LMT”, Live Riga notikumi. (Sandijs Ruļuks, dizainers)

Izdevums “Process 2”. Dizaineres – Ingūna Elere, Tatjana Raičiņeca, H2E, izdevējs – Arhitektūras veicināšanas fonds.

Attēlā:"Process 2" atvērums par Rijadu
Bravo grafiskajiem dizaineriem, autorei un tiem, kuru darbi tajā publicēti. Ļoti konkrēts summary.” (Indra Križus, INRE Scandinavian Design direktore)

Another Travel Guide Riga. Dizainers – Kirils Kirasirovs, izdevējs – Indie, anothertravelguide.com.

Grāmatām “Process 2” un Another Travel Guide Riga ir kvalitatīvs un augstvērtīgs grafiskais dizains. Tās izceļamas arī konceptuāli. Abi izdevumi ir informatīvi, izglītojoši un ļauj justies lepnam katram Latvijā dzīvojošajam par to, cik Latvijā ir augstvērtīgi arhitekti un dizaineri un cik daudz Rīgā jauku vietu, kuras apmeklēt rīdziniekiem un ieteikt tūristiem. (Baiba Lindāne, dizainere)

GADA VEIKSMES

Grafiskais dizains:

• “Krievu mūsdienu dzeja Latvijā”, dizainere – Ilva Kļaviņa, izdevējs – biedrība “Orbīta”;
  
• katalogs BooM, dizainers Ojārs Pētersons, izdevējs – LMA Vizuālās komunikācijas nodaļa;
  
• “Pasaules saules dziesmas”, dizainers –  Ilmārs Blumbergs, izdevējs – ADD projekts, Kamēr... ;
• Dzejtaureņa Aivara (Aivara Neibarta) dzejoļu grāmata “taureņkaraļvalstība”, dizainere un ilustrāciju autore – Inga Ģibiete, izdevējs – “Neputns”;
  
  
• Kristiānas Ābeles monogrāfija “Johans Valters”, dizainers – Juris Petraškevičs, izdevējs –Neputns”.

Produktu dizains:

• An & Angel stikla trauku kolekcija Black & White, dizainers – Artis Nīmanis;
  
• “Pudeļtrauki”, dizainere – Marta Ģibiete;
  
• radošās darbnīcas “Cepļi” māla trauki;
  
• šūpuļkrēsls topošajai māmiņai “Ģimenes sajūta”, dizainers – Gints Zommers;
  
• šūpulītis latviskā stilā, dizainere – Daina Brice (diplomdarbs, Rīgas Tehniskā universitāte, Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts);
  
• šūpuļtīkls “Ligzda”, dizainere – Ieva Lauriņa;
  
• gulta Legos, dizainers – Maikls Levins;
  
• bērnu mēbeļu komplekts no papīra masas Tamago, dizains – mercidesign; mēbeļu grupa “UPE”, dizainers – Jānis Straupe;
  
• kolekcija Patte, dizainere – Laura Danilāne (diplomdarbs, LMA Vides mākslas nodaļa);
  
• tapetes TEARS OFF, dizains – Znak;
  
• apavu kolekcija Zofa, dizainere – Elīna Dobel;
  
• sols “Domino”, dizainers – Rihards Funts.

Tekstila dizains:

• Inch1967 trikotāžas gultasveļa kolekcija;
  
• “Studija Natural” kolekcijas, dizainere – Laima Kaugure;
  
• spilvens Pillowface, dizainere – Baiba Linga-Bērziņa;
• daudzfunkcionāls paklājs BuBu, dizainere – Inese Leite;
  
• dizaineres Vinetas Jaunzemes kaklasaites;
  
• lina šalles “Līdzsvars un harmonija”, dizainere – Iveta Deģe.

Modes / rotu dizains:

• Pārstrādātās mode RECYCLED.LV, dizaineres – Ingrīda Zābere, Ināra Gauja; 
  

• džinsu zīmols London Trousers, dizaineri – Mareks Kaminskis, Kaspars Upmanis, Arturs Naumovs;
  
• Latvijas modes dizaineru rīkotā labdarības akcija “Lāči mazajām sirsniņām”
  
  

Arhitektūra /interjers / ekspozīciju dizains:

• ESCLICE kompaktklases dizaina māja “2+2 iemītniekiem”, arhitektu birojs Arhiidea
  Māja ESCLICE nomierina latviešu neapmierināto tieksmi pēc lielām, pārgreznām mājām. Varbūt mājas izmēri, manuprāt ir pazr mazu, bet tas ir jauns ceļš uz pasauli, kura nav tik daudz lietu. Dizains jau sen nav par to, lai radītu jaunu krūzīti. (Brigita Zelča, stikla māksliniece);
  
• interjeristu apvienības Kudatuda darbu koncepcija;
  
• Mārtiņa Blanka un dizaina studijas Syntesthetic interjeru dizains;
  
• Purvīša balvas nominantu izstādes iekārtojums Latvijas Nacionālā mākslas izstāžu zālē “Arsenāls”
  
  
• arhitekta Mārtiņa Pīlēna pienesums latviešu dizaina ainai
  „UPB holdinga „ biroja telpas. Interjera un mēbeļu autors: arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

Dizains pilsētvidē:

• darbs “Ziemeļblāzma” festivālā “Staro Rīga”,  dizainere – Ieva Riekstiņa;
  
• Gunāra Platpīra vides objekti;
  
• ZAI zaķi un ZAI stencili Rīgas ielās.

Digitālais dizains:

• mājaslapa www.apesttevi.lv;
  
• Latvijas Fotogrāfijas muzeja mājaslapa, dizains – Hungrylab;
  
• DVD “Imants Ziedonis”, Dd Studio;
  
• online portfolio veidošanas sistēma “Berta”, dizains – Hungrylab.

Jautājums: Lūdzu miniet kādus no LV dizaina paraugiem, ko Jūs vērtējat kā pietiekami kvalitatīvus un cenā atbilstošus, lai tos iegādātos pats vai ieteiktu citiem. Vai 2009. gadā esat pircis un arī lietojat Latvijas dizaina uzņēmumu ražotus produktus?

Produktus, kuros galvenais ir forma – laikmetīga, tāpēc strauji novecojoša, – ir patīkami uzlūkot izstādē vai žurnālā, bet personiskajā dzīvē no tiem izvairos, priekšroku dodot lietām, kuru dizains ir izturējis laika pārbaudi vai arī kurās funkcija dominē pār formu. Vienīgais izņēmums – iespieddarbi, jo tajos reizēm pieļaujama formas uzvara pār saturu. (Alise Tīfentāle, žurnāla “Foto Kvartāls” galvenā redaktore)

Neatceros, ka būtu veikusi pirkumu, skatoties uz to, kuras valsts dizains tam ir.  (Inese Čakstiņa, mikrobioloģe)

Tik tiešām jāsecina, ka ļoti slikti orientējos piedāvājumā.
(Anta Pence, māksliniece)

Latviešu dizaineru produkcija ar augsti amatnieciskām kvalitātēm var iekļauties  augstas kvalitātes dizaina vai luksus klasē, unikālā dizaina nišā. Konkurēt ar ražotājiem, kas ražo produkciju Ķīnā vai Indija, kur ir lēts darbaspēks nav iespējams. (Brigita Zelča, stikla māksliniece)

“mammalampa”

“mamma lampa” izceļams visās plaknēs – gan kā produkts, gan nosaukums un stāsts. (Indra Križus, INRE Scandinavian Design direktore)

Mēbeļu kolekcija MINT
Patīk dizains, patīk brīvība, ko dod moduļi iepretim iebūvējamām virtuvēm. Patīk, ka tik smuks ir LV produkts – un pašas mājās. Virtuve kopumā ļoti parocīga un funkcionāla, ja neskaita ieroču atvilktni, kas ir ļoti, ļoti sekla. Arī cena bija ļoti pieņemama, kad iegādājāmies par “iepazīšanās cenām”. Pie šībrīža cenām, kas pielāgotas eksportam, diez vai atļautos.
(Anna Iltnere, dizaina žurnāliste)

An & Angel trauki
Lieliski dāvanām jubilejās un Ziemassvētkos. (Aigars Zelmenis, dizaina paklāju salona Krassky Arabesca vadītājs)

“PAA vannu fabrika”

 Cenas ziņā šie produkti joprojām ir samērā elitāri. (Jana Kukaine, mākslas un dizaina kritiķe)
 Laba kvalitāte un pievilcīga cena. (Elīna Dūce, mākslas zinātniece)
 Interesants dizaina risinājums un pieņemama cena. (Diāna Roma,  Starptautisko projektu vadītāja izdevniecībā Neputns)   

Inch 1967 mājas tekstils

Krāsaini, ērti un tīkami gulēt, nav jāgludina.  (Barbara Ābele, LMA Dizaina nodaļas asociētā profesore)

Dvielīši saņemti dāvanā. Stilīgi, bet nedaudz nepraktiskāki salīdzinājumā ar kokvilnas dvielīšiem. Vienmēr sevi esmu audzinājusi ar domu, ka labs dizains ir ērti lietojams dizains, tomēr ir reizes, kad vizuālais ņem virsroku... Nu patīk man tas dvielis manā virtuvē, un, ja ilgāk to šķīvi paslauka, tad mitrumu galu galā arī uzsūc... (Anna Iltnere, dizaina žurnāliste)

“Studija Natural” lina šalles
Uzteicami, ka laika gaitā nav zaudēta ne profesionālā izpildījuma latiņa, ne uzliktā cena. (Magda Blaua, žurnāliste)

Izdevniecības “Neputns” grāmatas.
Estētisks un saturisks baudījums. Vienmēr padomāts gan par “iekšiņu”, gan “āriņu”. Nav neiespējami iegādāties – kaut vai akcijās tirdziņos. Vienmēr labs risinājums, izvēloties dāvanas. (Marta Ķipsne, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore)

Izdevniecības “Liels un mazs” grāmatas.

Attēlā: ilustrācija no Ineses Zanderes un Mārtiņa Grauda grāmatas bērniem "Latviešu zvēri"
Mazas grāmatas “lieliem lasītājiem”. (Vēsma Strautiņa, studente)

“Purpura” papīrlietas

Attēlā - piezīmju bloki "Latviešu sapnis"
“Purpura” piezīmju bloki dažādos izmēros: Nothing Special, Something Special.
Stilīgi bloki, laba lieta ideju fiksēšanai, otrreiz lietots papīrs, adekvāta cena.  (Dzintra Rimšāne - darbojas radošās industrijas nozarē)

Madara kosmētika

Nav īsti dizaina produkts, bet dizains iesaistīts ir. (Sandijs Ruļuks, grafiskais dizainers)

ZNAK tapetes
Tears off tapetes – visiem vienas, reizē katram savas, īpašas.
(Santa Ozola, bibliotekāre)

Sveces. Dizainere – Baiba Linga-Bērziņa

Tuvas un patīkamas etnisko simbolu izmantojuma dēļ, cena gan nav no zemajām, tomēr pamatota. (Raita Grīnberga, ierēdne)

Ingrīdas Žagatas radošās darbnīcas “Cepļi” māla trauki

Grūti bez tiem iztikt. Ja esi sācis lietot, tu kļūsti atkarīgs. (Aigars Lenkevičs, “Lampu dizaina darbnīcas” dizainers)
Patīk, kā tie, nesdami senatnīguma informāciju, iekļaujas mūsdienu interjerā, patīk roku darba klātbūtne. (Ērika Māldere, “Lampu dizaina darbnīcas” īpašniece)

Materiālu sagatavoja Renāte Vilnīte, Anna Iltnere, Sandra Krastiņa

Foto no dizaina uzņēmumu arhīviem