Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

“Par mākslas vidusskolu nākotni runājot,” saka Ilze Kupča, Kultūras ministrijas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vizuālās mākslas izglītības eksperte, “kultūras ministrijas nostāja ir saglabāt visas mākslas vidusskolas. Tās mums Latvijā ir nedaudz, un tās nodrošina iespēju reģionu jauniešiem iegūt mākslas izglītību netālu no savas dzīvesvietas.”
 
Latvijā valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības jomā, kas formulēta valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam “Nacionāla valsts”, īsteno Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļa. Šī institūcija, kā rakstīts tās mājaslapā www.lnmc.gv.lv, “pārrauga un pilnveido mūsdienīgu, konkurētspējīgu un kvalitatīvu kultūras un radošās industrijas izglītību Latvijā”. Kā tad noteikt izglītības kvalitāti, un kādi ir galvenie kritēriji? Skaidro eksperte Ilze Kupča: “Viens no nozīmīgākajiem izglītības kvalitātes kritērijiem mākslas un dizaina vidusskolās ir absolventu atbilstība darba tirgus prasībām. Taču, lai noskaidrotu situāciju šobrīd, Kultūras ministrija ir pasūtījusi pētījumu “Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum”. Tajā tiks apkopota informācija par kultūrizglītības sistēmas piedāvājumu un analizēts šībrīža darba tirgus pieprasījums pa nodarbinātības sektoriem un nozarēm par 2008., 2009. un 2010. gadu, salīdzinot informāciju ar 2007. gada pētījuma datiem. Pētījumu veic SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, un tas būs pieejams jau šīgada septembrī.” Tas, manuprāt, būs visai interesants pētījums, ņemot vērā pārmaiņas ekonomiskajā situācijā pēdējo trīs gadu laikā un to  sekas. Protams, daļa absolventu sāk strādāt uzreiz pēc skolas beigšanas. Tomēr, kā par to rakstīju jau pirms gada (Pētersone, Inese. Skolu spēka spēles. Dizaina Studija, 2010, Nr. 27.), vidusskolu līmenī galvenais nav izmācīt darba tirgum gatavu dizaineru, bet gan veidot jaunā cilvēka izpratni par procesiem kopumā, par to, kā top gatavās lietas, par darbu komandā, dizainera vietu un lomu ražošanā, par materiāliem, stilu, gaumi, kā arī sagatavot absolventu tālākām studijām augstākās izglītības iestādēs. Loģiskāk būtu noskaidrot, cik absolventu turpina izglītību Latvijā un ārvalstīs, kādās mācību iestādēs; tas ir daudz reālāks kvalitātes vērtējums. Par otru atskaites punktu varētu kļūt kvalifikācijas darbu izstādes vai skolu dalība starptautiskās dizaina izstādēs un konkursos.

28. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā notikušajā nu jau tradicionālajā eksāmenu komisiju locekļu, mākslas un amatniecības vidusskolu direktoru un pedagogu viedokļu apmaiņā par 2010./2011. mācību gada kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem un norisi ne velti tika izvirzīta ideja par labās prakses – diplomdarbu izstāžu ieviešanu visās skolās. Šāda izstāde vienlaikus uztverama kā atbilde uz daudziem jautājumiem, kas aktuāli profesionālajai vidējai dizaina izglītībai neatkarīgi no tā, kur skola atrodas un cik audzēkņu tajā mācās.
 
Par ko dod diplomu?
Kvalifikācijas darbs jeb diplomdarbs sastāv no trīs daļām – projekta, teorētiskās daļas un praktiskās realizācijas. Februārī–martā tiek aizstāvēts un novērtēts projekts. Līdz jūnijam īstenots darbs materiālā. Projekta un darba izstrādes laikā paralēli tiek sagatavota darba teorētiskā daļa. Pašreiz vismazāk neskaidrību ir tieši saistībā ar projektu, kas ietver informāciju par autoru un darba tēmu, darba vizuālā un tehniskā risinājuma atspoguļojumu. Vairāk jautājumu ir par darba izpildījumu materiālā. Ir problēmas, kas pastāvējušas gadiem un būs aktuālas vēl ļoti ilgi. Ir trīs iespējas: audzēkņi skolas darbnīcās paši realizē diplomdarbus, pasūta tos profesionāļiem vai – ideālais variants – izgatavo ražošanas prototipu uzņēmumā vai nu paši, vai vismaz asistē darba tapšanas procesam. Te aktualizējas Latvijas dizaina izglītības “mūžīgā problēma” – sadarbība ar ražotāju. Par to runāts līdz apnikumam ilgi un daudz, taču nav nekādu reālu risinājumu. Ja sadarbība īstenojas, tas ir tikai un vienīgi pateicoties atsevišķu uzņēmēju un pedagogu entuziasmam, Šādas sadarbības veicināšana, kas ietverta ne vienā vien attīstības plānā, ekonomikas vai radošās industrijas programmā, pastāv tikai uz papīra. Tomēr ir izņēmumi un ļoti veiksmīgi. Šogad tādi ir ražotnē SIA EK PLAST izgatavotie Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas diplomandu Daces Zelčas veidotā askētiskā izlietne ar izvelkamajiem plauktiņiem un Rūda Pētersona variāciju iespējam bagātās divu toņu grīdas flīzes no polimērkeramikas. Kā apliecināja uzņēmuma vadītājs Edgars Kucins un meistars Jānis Briška, kuri bija ieradušies uz eksāmenu, viņiem ir gandarījums, ka izgatavots reāli lietojams, ražošanai gatavs produkts. Atzinīgi vārdi tika veltīti arī diplomandu izpratnei, zināšanām un darba prasmēm. Skolai ir cerība, ka ar šo ražotāju būs iespēja strādāt arī turpmāk.

Skolas darbnīcās izgatavotie darbi profesionalitātes ziņā bieži vien neatpaliek no meistariem pasūtītājiem. Izcils piemērs ir RDMV formas dizaina izglītības programmas diplomanda Jāņa Leimaņa darbs “Rausītis”. Lodveida forma un mīlīgais nosaukums liek skatītājam pasmaidīt, bet iedziļinoties – taisīt lielas acis. Absolvents ir uzveicis maģistra cienīgu darbu – ģipša formu un modeļu žāvētavu, piedāvājot ne tikai ierīces dizaina, bet arī visu tehnisko un tehnoloģisko risinājumu. Viens no retajiem darbiem, uz kuru var pilnā mērā attiecināt bieži bezatbildīgi lietoto jēdzienu “inovatīvs risinājums”. Šogad pasūtīto un profesionāļu realizēto skolas nobeiguma darbu īpatsvars visās skolās ir jūtami sarucis. Ir tādas skolas, kur šādu darbu nav vispār. Vai tas skaidrojams ar pašreizējo ekonomisko situāciju, kad meistaram samaksāt ir grūti, vai tam meklējams kāds cits skaidrojums – nezinu, bet fakts ir tāds, ka beidzēju kvalifikācija pārliecinoši ļauj darbu realizēt pašiem. Tāpat aktuāls ir jautājums – makets vai reāls darbs. Esmu pārliecināta – tam nav būtiskas nozīmes. To apliecināja šīgada interjera dizaina nodaļu diplomandu veidotie maketi RDMV un Daugavpils “Saules skolā”.

Vislielākie iebildumi komisijām ir par teorētisko daļu. Līmenis ir ļoti līdzīgs visās skolās – pilns atzīmju spektrs. Galvenās trūkumi: gramatika, stila kļūdas, trūkst pamatojuma, kāpēc vispār un kādēļ tieši tā tiek veidots jauns dizaina priekšmets, izpēte un analīze netiek akcentētas kā būtiskākās teorētiskā darba sastāvdaļas. Tādēļ vēlams jau jaunākajos kursos veikt izpētes un analīzes darbu vismaz vienam no semestra kompozīcijas uzdevumiem.
RDMV ilggadēji realizētā dizaina izglītības prakse un Ilzes Martinsones* precīzi formulētā atziņa: jo konkrētāki ir diplomdarba nosacījumi, respektīvi,  skaidrāks mērķis, jo augstvērtīgāks ir rezultāts – vai tas būtu lietošanai gatavs dizaina produkts, prototips vai makets, – guvuši pārliecinošu apliecinājumu diplomdarbu izstādē “Telpa. RDMV”. Dizaineram ir jāspēj realizēt savu ideju, neraugoties uz dažādiem ierobežojumiem. Tādi būs vienmēr – ražošanas iespējas, pasūtītāja gaume, laiks, nauda. Dizainers nestrādā viens un vienmēr būs atkarīgs vēl no kāda cita. Vienota diplomdarbu tēma, ko izglītības iestāde pati katru gadu izvēlas, ir viens no nosacījumiem, kas ļauj izvērtēt jaunā dizainera spēju tikt galā ar uzliktajiem spēles noteikumiem. Ar uzdevumu “Telpa. RDMV” skola ir trāpījusi desmitniekā. Diplomandiem ir reāla iespēja īstenot dizainera misiju – uzlabot dzīves, t. i., savas ikdienas, kvalitāti, veidot atbilstošu un laikmetīgu savu apkārtējo vidi. Grūti un interesanti. Rezultāts – vērā ņemams.

Liepājas mākslas vidusskola tēmu “Telpa” skata plašāk un vairāk nosacīti. Izstāde bija izvietota Liepājas pasta bijušajā ēkā. Te veiksmīgākais – arhitektūras tehniķu izglītības programmas piedāvājums vecās Liepājas eļļas fabrikas rekonstrukcijai. LMV AT piedāvā arhitektūras, ģenerālplāna, būvkonstrukciju, interjera, datorgrafikas speciālistus un kvalifikācijas darbs tiek cieši sasaistīts ar studenta izvēlēto specialitāti. Pirmie šīs nodaļas absolventi kopīgiem spēkiem uzveikuši pārliecinošu kompleksa labiekārtošanu, piemērošanu šodienas vajadzībām un izdarījuši to ar dziļu pietāti pret vēsturisko arhitektūras mantojumu. Ēku kompleksa pašreizējo īpašnieku pārstāvis piedalījās aizstāvēšanā un atzinīgi novērtēja paveikto. Diplomandu pārliecinošie darbi ir pamats tālākai mācību programmas attīstībai.
 
Par tematisku varētu uzskatīt arī Valmieras mākslas vidusskolas sniegumu. Skolu šogad beidza tikai astoņi audzēkņi. Četri no viņiem izpildīja pasūtījumu – Valmieras uzņēmuma “Valpro” konferenču zāles, muzeja un administratīvās ēkas kāpņutelpas interjera izstrādi un korporatīvā stila izveidi. Darbs ar pasūtītāju ir visai sarežģīts, īpaši vidusskolu diplomandiem. Ne vienmēr saskan skolas un pasūtītāja uzskati par labāko risinājumu. SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings aizstāvēšanā sacīja: “Pasūtītājs jāaudzina, jāiegroza galva pareizajā virzienā. Mums traucē stereotipi.” Pateicības vārdi tika  gan audzēknēm, gan skolotājām, arī uzaicinājums uzraudzīt aizsākto darbu realizāciju līdz galam. Šādi pasūtītāji ir retums.

Ilgstoša un veiksmīga sadarbība ar pašvaldību ir Rēzeknes mākslas un dizaina skolai. Pilsētas svētku noformējums, Mākslas dienu grafiskā identitāte. Sadarbības rezultātā praktiski realizēti darbi. Tomēr īpaši jāizceļ vizuāli plastiskās mākslas izglītības programmas diplomandes sienas gleznojums pilsētas bērnudārzam “Varavīksne” .
Atzinīgi vērtējami arī tie diplomdarbi, kas tapuši, domājot par savu dzimto novadu. Komisiju un skolu tikšanās reizē kā ļoti nozīmīgs un atbalstāms tika atzīmēts tas tēmu loks, kas skar reģionāli nacionālo savdabību. Skolās mācās audzēkņi no dažādiem Latvijas pagastiem, visādi veicināma ir diplomandu pievēršanās dzimtajam novadam. Tādi ir RMDV vides dizaina izglītības programmas darbi “Andrupenes pagasta logotipa un firmas stila izstrāde” (autore Ilze Pauliņa, vadītāja Jolanta Jonikāne), galda spēle “Apceļo Gaujas Nacionālo parku!” (autore Veronika Zaremba, vadītāja Iveta Ošāne) un Liepājas mākslas vidusskolas audiovizuālās un mediju mākslas nodaļas videodarbs Virgen (autore Madara Eglīte, vadītāja Ieva Rubeze).

Pārliecinoši ar vairāku ciema iedzīvotāju aptauju, situācijas un variantu izpēti, skaidru motivāciju un pamatojumu izcēlās Daugavpils “Saules skolas” diplomandes Evelīnas Anuškovas darbs “Autobode” – pārbūvēts autobuss rūpniecības preču izbraukumu tirdzniecībai attālākos lauku rajonos.

Būtiski gan skolām, gan pagastiem ir darbi ar kultūrvēsturisku ievirzi. Ļoti nozīmīgu darbu šai jomā dara Rēzeknes mākslas un dizaina skola restaurācijas izglītības programmā. Vecajās muižās saglabājušos seno mēbeļu un Latgalei raksturīgo svētvietu un baznīcu interjeru koka daļu restaurācija un izpētes darbs ir nenoliedzams ieguldījums tautas kultūras mantojuma apzināšanā un saglabāšanā. Šogad izcils piemērs ir Ervīna Zaharkeviča restaurētais ceļmalas krucifikss (darba vadītājs K. Lemps). Apjaust darba nozīmību un kultūras slāni, kas ar to saistīts, tā īsti var tikai sarunā ar nodaļas audzēkņiem un pedagogiem. Oficiālajā aizstāvēšanā tas viss palika nepateikts: darbs pabeigts jau maijā, lai sādžā varētu noturēt latgaļu tradicionālos maija dziedājumus, puiši saņēmuši dāvanā gan pirmās narcises, gan adītus cimdus, salaboti arī krucifiksa sētas vārtiņi, diplomands uzmeklējis iepriekšējo mācītāju, kas tagad dzīvo citā pagastā, jo jaunais īsti neko nav zinājis par krucifiksa izcelsmi un vēsturi. Vecais mācītājs gan pastāstījis, kā radusies ložu rinda Kristus ķermenī un kur palikuši pārējie 19 šī krusta līdzinieki.
Vēl pāris vārdu par pašu darba aizstāvēšanas priekšnesumu, tā priekšā stādīšanu. Nav īsti tāda vārda, kas atspoguļotu autora stāstu par diplomdarbu, tāpēc lietojam vien anglisko “prezentācija”. Tā ir svarīga dizaina priekšmeta idejas uztverei. Jāprot izskaidrot, uzburt vīziju, radīt tēlu, ieinteresēt un pārliecināt. Pēc ekspertu domām, nepieciešams atsevišķi vērtēt teorētisko daļu, projektu, gatavo darbu un prezentāciju. Diploma izrakstā tādā gadījumā būtu četras atzīmes. Ideālais modelis kvalifikācijas darbu izvērtēšanai: viena un tā pati komisija novērtē projektu un pēc tam – realizēto darbu, rodot iespēju ar teorētisko daļu savlaicīgi iepazīties elektroniskā formātā.

Ierosinājums komisijai vērtēt kvalifikācijas darba projektus, izmantojot videokonferenci vai Skype gan laikam paliks tikai gaisā lidojošas idejas līmenī.
 
„Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs ir apņēmies pārskatīt, izdiskutēt un labot kvalifikācijas eksāmenu programmu dizainā 2011./ 2012. mācību gadam sadarbībā ar mākslas un dizaina vidusskolu pārstāvjiem. Mākslas un dizaina vidusskolu darba grupa tiksies 24. augustā.” Tā rakstīts 2011. gada 28. jūnija sēdes protokolā. Prasību latiņa tiek likta aizvien augstāk. Liekas, brīžam aizmirstam, ka runa ir par vidusskolām, nevis par koledžas audzēkņu vai bakalauru darbu. Darba apjoms īsajā laikā, kas atvēlēts diplomdarbam, kad paralēli notiek stundas un noslēguma eksāmeni, ir ļoti liels. Izmaiņas programmā būtu jāvērš nevis uz apjoma palielināšanu jebkurā no diplomdarba sastāvdaļām, bet gan uz skaidrāku mērķu formulēšanu un komisiju darbu pilnveidošanu.

Nākamā iespēja iepazīties ar Latvijas dizaina un mākslas vidusskolu audzēkņu darbiem būs 3. Rīgas starptautiskajā jauno dizaineru biennālē, kas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notiks no 14. oktobra līdz 6. novembrim.
 
*Ilze Martinsone, kvalifikācijas eksāmenu komisijas priekšsēdētāja, Arhitektūras muzeja direktore, mākslas zinātniece.