Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Atšķirībā no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas gadskārtējām diplomdarbu izstādēm, kas ierasti kopā satur gan darbu tēma, gan izkoptas ekspozīcijas, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studiju sabiedrībai atvērtās noslēguma skates tikai nupat var apzīmēt par tradīciju – šīgada izstāde ir ceturtā pēc kārtas. Pasākums iezīmīgs ar to, ka mācībspēkiem izdevies izstādes organizāciju – grafisko identitāti, ekspozīciju, menedžmentu, satelītpasākumus – novelt no saviem pleciem, deleģējot tos kā maģistra darbus diviem Funkcionālā dizaina nozares studentiem Ingai Bermakai un Rihardam Funtam. Svaigajam augstskolas dizaineru izlaidumam uzmanību šinī reizē liek pievērst arī fakts, ka daļa no absolventiem jau zināmu laiku rosās publiskajā dizaina skatuvē: minētā Bermaka, uzņēmuma “Kudatuda” līdzīpašniece, ir populāru sabiedrisku interjeru autore (frizētava-grāmatu apmaiņas punkts “Melnais knābis”, 2009, kopā ar Agnesi Stabiņu), Funts kā kompānijas “Rijada” līderis ir manāms ar organizatoriskām aktivitātēm (Design Drive projekti), daži studenti nodibinājuši uzņēmumus, kas ar saviem produktiem cenšas ieņemt vietu tirgū (Baiba Lindāne, “BU”), citi šķinuši laurus starptautiskos jauno dizaineru konkursos (Indra Merca), vēl citi praktisku pieredzi produktu dizainā tagad nostiprina ar maģistra izglītības diplomu (Dace Garleja astoņus gadus strādājusi kā vannu uzņēmuma “PAA” dizainere).

Līdz šim “galā” izstādi akadēmijas dizaineri nav izcēluši ārpus pašu augstskolas teritorijas, taču dzimtās sienas nav tās, kas palīdz ekspozīcijai: bijušās Biržas komercskolas vēsturiskās un laikazoba patinētās telpas dzīvo paralēlu dzīvi. Tehnisku iemeslu dēļ izstāde šogad no ierastās aulas nokāpusi stāvu lejāk sporta zālē, notikums apspēlējis situāciju ar devīzi “Starts 2010”: ekspozīcija meklējusi dialogu ar telpas komunālo saimniecību. Kad jestrais atklāšanas tusiņš ir noplacis, izstāde paliek viens pret vienu ar skatītāju; tad var redzēt, ka ekspozīcijas atslēga tik lēti vis nedodas rokās. Putuplasts ir ekonomiska un asprātīga izejviela (īpaši, ņemot vērā studentu materiālo pašieguldījumu), taču monumentālā formātā organizēt citai funkcijai aprīkotu telpu, koncentrējot skatītāja uzmanību uz  eksponātiem, tam nākas grūti. Reklamācijas ziņo, ka projekta “Starts 2010” mērķis ir “uzrunāt citu Latvijas augstskolu studentus, lai iepazīstinātu ar dizainu kā mākslas un zinātnes sintēzi, kuras rezultātā rodas inovatīvi produkti, pakalpojumi un problēmu risinājumi. Dizaina Diplomandu dienu uzdevums ir veicināt dažādu augstskolu studentu savstarpēju sadarbību bakalaura un maģistra studiju laikā un diplomdarbu izstrādē. Ar sadarbošanos mēs vispirms saprotam dalīšanos ar savām idejām, zināšanām un risinājumiem, kā arī to kopīgu realizāciju.” Loģisks aicinājums, ja ņem vērā dizaina starpdisciplināro dabu, tostarp problemātisks, ja ņem vērā arī augstskolu viensētniecības principus: katra no tām ripo pa augstākstāvošu institūciju apstiprinātu programmu sliedēm, kurās atrast pārmijas vietu ir ārpuskārtas pasākums. Iespējams, ka tieši mēģinājums kustināt problēmu no apakšas ar studentu neformāliem kontaktiem (kādus, kā var noprast, vajadzēja veicināt Pecha Kucha prezentāciju vakaram) var būt auglīgs. Lekciju un diskusiju programmā pārmaiņu vadības konsultants Atis Zakatistovs mācīja sarunāties dažādas puses; pārtraukums praktiskiem treniņiem izrādījās par īsu, un sekojošā diskusija īsti nesaslēdzās, jautājumam “kāpēc sadarboties” tā arī pakaroties gaisā. Vienkāršākais solis, lai vispār satiktos, ir sperts, atliek ticēt uz labu, ka sekos turpinājums ar kopīgiem darbiem.

Studentu diplomdarbi neliecina par galvu reibinošiem pavērsieniem mācību procesā, un tomēr jaunas vēsmas ir samanāmas. Tēmu sociālais uzstādījums paliek aktuāls, asnus dzen projektā piesauktā starpdisciplīna. Arī skatītājam tagad vajadzīga īpaša kvalifikācija, lai novērtētu, cik inovatīva un ieviešama dzīvē, t. i., matemātikas uzdevumu vizualizēšanai derīga, ir trīsdimensiju ģeometrijas tāfele (Baiba Ciekure. “3D tāfele”. Bakalaura darbs, vadītāja Barbara Ābele. Vides mākslas apakšnozare) vai cik reāls un pamatots ir gigaprojekts, kas risina globālu problēmu par jūras ūdens pārvēršanu saldūdenī un iedzīvotāju migrāciju (Kristaps Grundšteins. “Sālsūdens projekts”. Maģistra darbs, vadītājs Holgers Elers. Funkcionālā dizaina apakšnozare). Atsevišķa kategorija ir projekti, kas mazāk nodarbojas ar materiālām, vairāk konceptuālām lietām. Protams, dizainu pēc jēgas var traktēt arī kā prāta konstrukcijas, tikai tās prasa tikpat krietnu uzbūvi un saistošu ideju, cik taustāmi izstrādājumi. Pretrunīgi apgalvojumi un pseidopoētiski prātojumi koncepciju padara par tekstu virknēm bez satura un grauj darbu; nevar paļauties uz to, ka gudri būs tāpēc, ka nesaprotami (Jānis Milzarājs. “Publikācijas dizaina koncepcija”. Bakalaura darbs, vadītāja Ingūna Elere. Funkcionālā dizaina apakšnozare). Smilšu kūku cepšanas pārvietošana no bērnudārza augstskolas līmenī bez fundamentāli formulēta pamatojuma izskatās pēc pārpratuma (Tamāra Orjola. “Smilšu mīkla”. Bakalaura darbs, vadītāja Barbara Ābele. Vides mākslas apakšnozare). Pierasti tiek uzskatīts, ka diplomdarbu teorētiskās sadaļas ir formāls piedēklis praktiskajam darbam, taču attieksme būtu maināma. Turklāt eksāmenu komisijas dalībniekiem nāktos paškritiski novērtēt savu kvalifikāciju, lai vēlme publiski izteikties diplomdarbu aizstāvēšanā nepārvēršas par performanci, kam ar realitāti ir visai attāls sakars. Kolektīvajā apspriešanā darbiem nereti tiek piedēvētas īpašības, kas rada disonansi starp dabā redzamo un verbāli iztēloto – tiktāl, ka reizēm šķiet: runa ir par kādu klāt neesošu objektu.

Mācībspēku ilglaicīgie pūliņi iespiesties ražotāju vidē ir nesuši augļus, pagaidām tikai viens uzņēmums – “PAA” – kļuvis par pastāvīgu mācību procesa sadarbības partneri, kura ieguldījums šīgada diplomdarbu tapšanā ir ietilpīgs. Darbus “PAA” ražotnē veidojuši četri studenti. Pieredze, izejot cauri īstai ražotnei un visiem tās nosacījumiem, ļauj jaunajiem speciālistiem gūt nojausmu, ko īsteni nozīmē pašu iegūtā produktu dizainera kvalifikācija. Arī potenciālajiem patērētājiem un darba devējiem – iemeslu ticēt, ka tieši šie absolventi ir ceļā uz īstu profesionālismu.

Dace Garleja. Dārza mēbeles. Maģistra darbs. Vadītājs – Tālivaldis Gaumigs. Funkcionālā dizaina apakšnozare
Dārza mēbeles “PAA” uzņēmumā tapušas izpētes rezultātā, izrādās, patērētājs vēlas dabisku materiālu, kam būtu sintētiska materiāla īpašības: mehāniska izturība, noturība pret mitrumu utt. Eksperimentu rezultātā radīts jauns materiāls – sintētiskie sveķi ar smiltīm. Savstarpēji savietojamo objektu forma veidota kā vizuāla norāde uz dabiskumu. Līdz prototipa pabeigšanai vēl jārisina svara problēmas.

Kaspars Jursons. Pie viena. Bakalaura darbs. Vadītājs – Juris Krūmiņš. Vides mākslas apakšnozare
Resursus taupošs pisuārs – profesionāli veidota produkta prototips darba stadijā, pie kura darbs uzsākts vēl studiju projekta ietvaros, attīstīts un izgatavots uzņēmuma “PAA” ražotnē sadarbībā ar tā speciālistiem. Vizuāli atšķirīgs no sākotnējās idejas, tehnoloģijas pielāgotas ražošanai un forma – funkcijai. Līdz pilnīgam nobeigumam nepieciešams vēl viens darba etaps.

Indra Merca. Krājkase-krājkaste. Bakalaura darbs. Vadītāja – Barabara Ābele. Vides mākslas apakšnozare
Ekoloģiski izglītojošs projekts – rotaļu sistēmas, ar kuru palīdzību bērni var apgūt atkritumu šķirošanas nepieciešamību, pārvēršot nodarbi radošā procesā. Indra Merca jau pazīstama kā ekodizaina piekritēja, papīrmasas sēdeklis bērniem BioSeat ir gratulēts starptautiskā skatē, tomēr tā pašizmaksa ražošanai bija par augstu. Ja ideja sevi attaisnos, “Krājkasei-krājkastei” šai ziņā varētu būt lielāks potenciāls.

Inese Leite. Ieelpa starp pilsētu un upi. Bakalaura darbs. Vadītājs – Jānis Andris Osis. Vides mākslas apakšnozare
Arhitektoniskas idejas Mākslas akadēmijas studentiem rādās grūti līdz galam ceļamas; būtu vērts stiprināt pašu piesaukto un uzsākto sadarbību ar arhitektiem arī diplomprojektu līmenī: tēlainās + racionālās domas sintēze studiju darbos ir izšķīlusi rosinošus rezultātus. Projekts risina aktuālu problēmu – ūdensmalas labiekārtojumu vēsturiskā pilsētvidē (Jelgavā); tēlojošā puse tomēr ņem virsroku pār funkcionālo.

Jānis Valdmanis. Gājputni-mājputni. Bakalaura darbs. Vadītāja – Barbara Ābele. Vides mākslas apakšnozare
Viens no “Dizaina Studijas” šīgada favorītiem. Sociāli ekoloģisks projekta uzstādījums, lēta, viegli transportējama, montējama un piemājas dārzā izvietojama kopmītne trim vistām. Idejas neredzamā daļa pēc sezonas beigām (sistēma lietojama līdz 0 grādu temperatūrai pēc Celsija) paredz nodot mājputnus pansijā līdz nākamajai vasarai. Vai tikmēr tās pārvēršas fermu vistās?

Elīza Ozoliņa. Vārda galds. Maģistra darbs. Vadītājs – Oļegs Tillbergs. Vides mākslas apakšnozare
Universālā pārvietojamā pults / tribīne veidota, kā bāzi izmantojot gatavas konstrukcijas, kas paredzētas elektroniskajam mūzikas sintezatoram. Idejā integrēti grafiskā dizaina elementi: maināms priekšējais panelis rada reklāmas vai informācijas laukumu, kas padara objektu pielāgojamu pasākumiem ar atšķirīgu ideoloģiju. Varētu kļūt aktuāls tuvīno vēlēšanu kontekstā.

 

Baiba Lindāne. Mājas DĀRZS. Maģistra darbs. Vadītāja – Gita Straustiņa. Funkcionālā dizaina apakšnozare
Aizraušanos ar vietējas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, to  skaitā pašaudzētiem garšaugiem, čakli kultivē latviešu pavāri – TV šovmeņi. No šī viedokļa aktuāls produkts. Integrētais apgaismojums padara puķupodus neatkarīgus no tradicionālās novietošanas uz palodzes (uz šī ieguvuma rēķina gan tērē resursus).

Baiba Ciekure. 3D tāfele. Bakalaura darbs. Vadītāja – Barbara Ābele. Vides mākslas apakšnozare
Viens no košākajiem integrētas pieejas un piesauktās starpdisciplīnas darbiem. Pārceļ ģeometriju no plaknes telpā, t. i. , pārvērš planimetriju stereometrijā. Veidots sadarbībā ar matemātiķiem un praktiski testēts: paredzēts lietošanai 1.–12. klašu skolniekiem kā mācību palīglīdzeklis.

Viktorija Jarema. Avokado. Bakalaura darbs. Vadītājs – Juris Krūmiņš. Vides mākslas apakšnozare
Darbs pie prototipa uzsākts vēl studiju projekta ietvaros “PAA” ražotnē ar uzņēmuma speciālistu līdzdalību. No visiem diplomdarbiem vistuvāk, lai kļūtu par masu produktu; šobrīd norisinās darbs, lai izstrādājumu pielāgotu zemākas cenas grupai, tātad lielākai mērķauditorijai. Drosmīgā iecere paredz izlietni bez sienas stiprinājumiem uzsēdināt uz veļasmašīnas virsmas.

Foto no autoru mācību darbu arhīviem