“Dizaina Studijas” konkurss “Dizains taupībai 2009” ir noslēdzies. Par konkursa uzvarētāju atzīta Asnate Cīrule ar darbu “Pārnēsājams gaismas ķermenis” (2009). Otrajā vietā konceptuālā dizaina izstrādājums ar sociāli aktuālu skatījumu – Agneses Melnbārdes “Nenokar degunu, uzsien!” (2009). Trešo vietu ieguvis Guntars Maziks ar darbu “Durvis” (2009). Kā redzams, laureātu darbos iezīmējas kopēja tendence: piedāvāts nav tikai mehāniski izmērāms ietaupījums vai otrreiz lietota izejviela sekmīgā formas / funkcijas salikumā. Tiem visiem piemīt virsvērtība – sociāls, ironisks vēstījums. Asnate Cīrule saņem tradicionālo balvu – publikāciju žurnālā.
Asnate Cīrule pārnēsājamā gaismas ķermeņa pirmo prototipu radīja pirms pāris gadiem, t. i., laikā, kad vēl dzīvojām “trekni” un nenojautām, ka kapitālisma ekonomikas neizbēgamās ieplakas mums tūlīt liks vilkt jostas ciešāk un ķerties pie taupības programmām. Tolaik gaismas objektam, lai arī tā funkcija un forma nav būtiski mainījusies, bija atšķirīgs stāsts; tagad sociālā situācija tā mesidžam sakabinājusi citus uzsvarus. Objekts tapa popārta ietekmē kā labdabīga ironija par masu kultūru un tās klišejām – greznas lustras siluets, kas griezts lētā gofrkartonā, ierindojas dizaina parādību grupā, kuras piekopj spēles ar mainītām nozīmēm, formas un satura pārcēlumiem. Mēs vairs nevaram atļauties dzīvot īpaši izšķērdīgi, tāpēc ironija tagad atkāpjas otrajā plānā un priekšā izvirzās praktiskās īpašības: gaismas objekts ir pārnēsājams, viegls (700 g), ekoloģisks un reciklējams, lēts – tā pašizmaksa ir aptuveni 10–15 latu, un, prototipu tiražējot, tā vēl samazinātos. Līdzās produktam tapusi arī pastkaršu sērija, kas apliecina tā konceptuālo dabu.
Asnate Cīrule (dz. 1984) savu kultūras lauka izglītību līdz šim nav mērķtiecīgi urbusi tikai kādā vienā, piemēram, dizaina virzienā. Radoši noskaņotā ģimene bija piesardzīga pret bērna (kurš jau pamatskolas gados izrādīja interesi par mākslu, mācoties bērnu un jauniešu mākslas skolā un braukājot uz izstādēm Rīgā) pārcelšanos no dzimtās Dobeles uz kārdinājumiem un apdraudējumiem pildīto galvaspilsētu, lai mācītos Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pie patstāvības un pašnoteikšanās tiesībām Asnate tika studiju gados, ko tad izmantoja uz pilnu klapi, mācoties vienlaikus divās augstskolās: Latvijas Kultūras akadēmijā (2002–2005) un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā – datordizaina studiju programmā (2004–2008). Vienas skolas noklātais segments izrādījās par knapu – Kultūras akadēmija ielika fundamentālus, bet vispārinātus pamatus humanitārajā laukā, savukārt Psiholoģijas augstskolas teorētiskā bāze bija švakāka, bet tā piedāvāja iespēju specializēties sev interesējošā virzienā, kam gan nav sakara ar psiholoģiju, – grafiskajā dizainā. Iegūtās iemaņas slīpējis un prāta asumu trinis tipisks arods, caur kuru gājuši liela daļa dizaingrafiķu (bieži iesācējiem tas arī kļuvis par pirmo profesionālo skolu), – darbs reklāmas aģentūrā (Asnates darba devējs – McCann-Erickson). Lai arī Asnate veido virkni privātu projektu, kuru cenzors un vienīgais pasūtītājs ir viņa pati (to skaitā konkursā “Dizains taupībai” uzvarējušais darbs), reklāmas aģentūra dod radošus uzdevumus kopā ar iespēju pārliecināties par savu konkurētspēju īstā tirgū. Taču, tāpat kā daudziem citiem, šī pieredze ar laiku kļūst ierobežojoša. Pašlaik Asnate Cīrule izvēlējusies freelance karjeru un turpina sadarbību ar Jelgavas bērnu un jauniešu mūzikas klubu un skolu. Pagaidām domā kopt grafiskā dizaina virzienu un tādēļ profesionālās iemaņas tajā stiprinājusi starptautiskā līmenī – divu mēnešu tipogrāfijas kursā Londonā (Central Saint Martins College of Art and Design), kaut arī ir vispusīgi domājoša būtne ar platu redzes leņķi: piemēram, rīko draugiem kinovakarus ar pašas dizainētiem ielūgumiem un strādā arī ar interjeru projektiem – savulaik piedalījusies laikraksta “Diena” rīkotajā konkursā. Tehnoloģiju attīstība šodien vismaz ceturtajai daļai sabiedrības ļauj sevi uzskatīt par fotogrāfiem. Asnate interesei par fotogrāfiju likusi pamatus prominentos foto kursos (fotoklubā “Rīga” (2002) un pie Andreja Granta (2003–2004)), un viņas “sociālais” projekts – Dobeles bērnu fotoportretu sērija – ir atzīstams pieteikums, lai šo mediju profesionāli padarītu par savu. Filozofiskā plāksnē nevienam ceļam nav sākuma un gala: situācija ir atvērta.
Konkursa "Dizains taupībai 2009" otrās vietas ieguvējs – Agneses Melnbārdes darbs “Nenokar degunu, uzsien!” (2009).
Konkursa "Dizaina Studija 2009" trešās vietas ieguvējs - Guntara Mazika "Durvis" (2009)
