Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Uzmanību!
Pirkt žurnālu Nr. 5 (27) 2010 ENG
(0)

Sintētiski estētisks duets. Se-design
Ilze Martinsone

Nostaļģisku kolorītu saruna iegūst beigās, kad tiekam pie mūsu kopīgajām saknēm „lietišķajos” (t. i. tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā) un atmiņām par kārtējo reizi neatļauti pārkāpto bēniņu durvju slieksni, lai tiktu brīvā gaisā skolniekiem slēgtajā teritorijā uz skolas ēkas – tolaik vēl arhitekta Eižena Laubes radītās funkcionālisma pērles – jumta. Savējie sapratīs, ka runa nav par visos laikos skolas audzēkņu demonstratīvi kopto māksliniecisko uzvešanos, bet svabado radošo garu mācību iestādes sienās, ar kuru tā bija slavena vēl drūmākajos politiskās stagnācijas gados, un kurš, kā rādās, nevaid miris arī šodien.

Divu līdzīpašnieku kompāniju Syntesthetic jeb Se-design (ikdienā lietots nosaukuma saīsinājums), kura Latvijas dizaina pakalpojumu tirgū sekmīgi darbojas septiņus gadus, Mārtiņš Blanks un Pēteris Zilbers nodibināja, būdami vēl Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas pēdējā kursa studenti.

Tikmēr pirmo reizi satikās viņi Rīgas Lietišķās mākslas koledžā kā Fortūnas uzlūkoti pusaudži, kuriem izdevies iekļūt elitārās skolas prestižākajā – Dekoratoru – nodaļā. Konstrukcija, kuras ietvaros mākslas lauka redzamākie praktisko disciplīnu speciālisti, tostarp dizaineri, gājuši cauri pieminētajām mācību iestādēm, palikusi nemainīga desmitgadēs no tā laika, kad Latvijā sāka atpazīt vārdu „dizains”.  Pa tam lāgam vienu politisku sistēmu ir nomainījusi cita, pamatu zem kājām ļurkājušas vairākas ekonomiskās krīzes, un šī pastāvība savā ziņā nomierina – mūsu mākslas un dizaina izglītībai tomēr ir fundamentāls mugurkauls. Bet kā ar cerību mainīties uz augšu viņpus izglītības?

„Latvijai – savu Nokia!” gaisu pa laikam tricina entuziastu ticība Latvijas ekonomiskajam virzienam uz Sauli. Pieķeroties spārnotajam uzsaukumam tīri praktiski: kāda īsti ir mūsu konkurētspēja tehnoloģiju laukā? Skeptiķim varētu likties, ka sasaite ar laiku, kurā “aparātu dizains šobrīd kļuvis par vienu no vadošajām Latvijas rūpnieciskā dizaina apakšnozarēm” , ir pārcirsta, beigta un pavisam. Lēnām pār tiltu. Atceros, kā Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos visādi cienītais politiskais zintnieks Mavriks Vulfsons pravietoja, ka lai arī ko mēs demokrātijas un pašnoteikšanās labad spētu panākt, jāsaprot, ka neatkarīgas Latvijas ideja gan ir murgi. Manas studijas augstskolā, pa starpai ar karogiem pa mītiņiem aulekšojot, vēl nebija pusē, kad Latvija atdabūja valstisko de jure. Ja kāds prātotu, kā šodien uztapināt vēl vienu VEF, neizklausītos diez cik gudri. Patiesi, laiki ir mainījušies, bet katram laikam savas iespējas. Industriālā dizaina projekti Latvijā top, tikai tie nereti ir  paredzēti globālajam tirgum, un to radītāju komandas kļūst internacionālas.

Mārtiņš un Pēteris sakās esam bijuši tehnoloģiju fani un novatori jau „lietišķajos”, pa ierastajām sliedēm braukt esot garlaicīgi, pēdīgais draud ar totālu darba prieka zudumu. Kūsājošais radošais gars tomēr savlaicīgi tika iegrožots, uzliekot to uz praktiskiem pamatiem. Pētera Zilbera Mākslas akadēmijas bakalaura darbs bija starptautiskā zīmola Canon izstāžu stends (2001), tapis sadarbībā ar reklāmas aģentūru „Depo” un kopā ar pasūtītāju, un īstenots ar tehniskiem knifiem – efektīgo sarkanās (korporatīvās identitātes krāsas) puslodes formu veidoja sintētisks audums, kas nospriegojās, sakarstot ieslēgtajiem prožektoriem. Cita starpā Se-design pieredze apgāž pieņēmumu par reklāmas aģentūru radīto dizaineru darba tirgus deformāciju un kvalitātes kritumu, iepludinot tajā amatieru masu. Savu darbību dizaineru duets bieži realizē tieši caur aģentūrām – par savu darbalauku Se-design skaita trīsdimensiju modelēšanu, dizaina izstrādi un ražošanas darbu menedžmentu; tādiem pasūtījumiem reklāmas aģentūras piesaista profesionāļus – nopietns pasūtītājs sagaida atbilstošu līmeni, un konkurēt var tikai ar darba kvalitāti. Aģentūra kalpo kā buferzona starp klientu un dizaineru, projekta vadītājs ar savu kvalifikāciju šajā kombinācijā kļūst par atslēgas figūru. Darba pieredzē Mārtiņš pats gājis cauri reklāmas aģentūrai, kurā izpētījis vidi un izveidojis pirmos kontaktus pašu kompānijas startam. Bet maģistra darba tēma (darbs tapa Varšavā sadarbībā ar uzņēmumu NC Art, 2004), kurš jau abiem topošā dizaina uzņēmuma līdzīpašniekiem bija kopīgs, izklausās taisni apskaužama, īpaši, ja fonā dzird skeptiķu vaimanas „mums jau nav rūpniecības”. Proti, pat latviešu rūpnieciskā dizaina ziedu laikos tālajos astoņdesmitajos jaunie dizaineri zīmēja ātrvilcienu fantāziju projektus, bet laikā, kas latviešu industriālajai ražošanai tiek uzskatīts par kolapsa stāvokli, Mārtiņš Blanks un Pēteris Zilbers sadarbībā ar Rīgas Vagonbūves rūpnīcu pusgadu strādāja pie reāla dīzeļvilciena frontālās daļas noformējuma, ievērojot visus produktu dizainam raksturīgos nosacījumus, t.sk. ierobežots budžets un minimāls operāciju skaits ražošanas procesā. Arī starptautisku kopprojektu pieredze un pirmie kontakti tika ielikti vēl studiju laikā, kad respektablā poļu kompānija NC Art, kas cita starpā sadarbojas ar auto gigantu  Volvo, un citiem industriāliem kolosiem – Nokia, Bombardier –, izvēlējās Pēteri kā stažieri savam uzņēmumam. Savstarpēja vairāk nekā desmit sadarbība joprojām tiek uzturēta, Polijas kompānija pēc pasūtījuma Se-design dizaina projektiem izstrādā tehnoloģijas, veic slodžu analīzi utt. Latvijas industriālā dizaina potenciālu Se-design kā šī lauka pārzinātāji (septiņu gadu laikā strādājuši pie nopietniem rūpnieciskā dizaina projektiem, ap 90% sastāvdaļu projektu īstenošanai izdevies atrast vietējā piedāvājumā) vērtē kā perspektīvu – veidojas jauns uzņēmēju slānis –, kuru tomēr kavē lēnā Eiropas Savienības līdzekļu apgūšana.

Produktu dizaina projekti Se-design bilancē statistiski joprojām ir mazākā darba daļa. Lielāko veido korporatīvie klienti (Se-design klientu kontā ir zīmoli Sony Baltic, LG Electronics, Swedbank, „Galerija „Centrs””, tirdzniecības centrs “Spice” utt., pēdējos gados viens no lielākajiem pasūtītājiem ir Tele2,) un pasūtījumi sabiedrisko interjeru projektiem, mazumtirdzniecības vietām, izstāžu stendiem (projekti īstenoti Latvijā, Baltijā, Polijā, Krievijā unVācijā). Pie šīs atzīmes abi dizaineri mudīgi definē, ko nedara – skaļi un deklaratīvi norobežojas no privātajiem interjeriem. Iemesls ir gluži netipisks pragmatiskajam un izsalkušajam laikmetam – profesionāls ideālisms! Konkrētam indivīdam paredzētā slēgtas pieejamības teritorijā neesot iespējams audzināt sabiedrības gaumi. Starptautisko korporāciju vēriens un reputācija nosaka prasību pēc kvalitātes, pieņemtā prakse, kas liek sistemātiski atjaunot kompāniju vizuālo tēlu, konkurētspējīgus dizainerus tikpat regulāri nodrošina ar nepārtrauktu darbu. Laika gaitā šis tas mainās arī šajā segmentā, kādreiz, piemēram, Tele2 klientu apkalpošanas centri tika realizēti atšķirīgi un dīleru kompānijas pieļāva lielākas atkāpes no korporatīvās identitātes standartiem, tostarp radošus eksperimentus (tā savulaik viens no Tele2 punktiem tika veidots ar kinētiskiem objektiem, bet Tele2 grupu apvienošanās rezultātā Se-design bija iespēja izstrādāt jaunu, vienotu dizaina koncepciju), kamēr iekļaušanās lielveikalu tīklos nosaka unificētas, ražošanai piemērotas formas. Kompāniju mārketings un tirdzniecības politika tomēr piedāvā arī ārpuskārtas uzdevumus – jaunākais Se-design projekts ir pirmā mobilā Tele2 un Samsung telekomunikāciju veikala Latvijā orģinālais interjers un eksterjers. Laikmetīgās tehnoloģijas savā ziņā atgriežas pie mūžvecās un Latvijā joprojām dzīvās lauku autoveikala idejas. Klientu apkalpošanas centrs ierīkots Airstream treilerī (1964, ASV), kurš Vācijā pārbūvēts, pielāgojot to Eiropas Savienības autotransporta drošības  prasībām, pirmos praktiskos testus izturējis festivālu Positivus un Baltic Beach Party ietvaros. Atliek piebilst, ka Se-design izstrādāja savus oriģinālos mobilā veikala projektus, tomēr pasūtītāja izvēle krita uz apkalpojošās aģentūras Mccann Erickson mākslinieka Kristiāna Rukuta PR apsvērumu par amerikāņu 50.-60. gadu stilu un Airstream kā drošāku publiskā magnētisma kārti.

Ārpus ikdienības Se-design saņem arī citus rosinošus piedāvājumus – nesen pabeigts inovatīvās, jo publiski vizuāli atvērtās radiostacijas Radio 101 projekts, bet biroja pieredzē pilnīgi svaigs pasākums bija darbs kā Discovery Channel Latvijā uzņemtās prāmja Estonia bojāejai veltītās filmas „Nulles stunda” (Zero Hour) māksliniekiem. Arī plānveida ekonomikas laikā, kad Latvijas industrija bija tiktāl jaudīga, lai apgādātu ar rūpniecības produktiem visu milzīgo Padomju Savienības teritoriju, dizaina publicisti čīkstēja par ražošanas knapo sasaiti ar profesionālu dizainu un dizaineriem. Brīvā tirgus principi tagad mūs mētā pa grāvjiem augšā un lejā. Tomēr darba birža profesionāliem dizaineriem ir atvērta dažādiem piedāvājumiem, ja ne citādi, tad starptautiskiem projektiem un savu talantu eksportam. Zināms arī, ka ekonomiskajām ielejām nenovēršami seko kāpumi. Kā būs ar „Latvijai – savu Nokia”?


    

! This website is not being mainainted !
disclaimer