Tieši tāpēc Laikmetīgās mākslas centrs šoruden īsteno projektu “Survival Kit jeb izdzīvošanas komplekts”, kas ir Latvijas un ārvalstu mākslinieku ideju kopums, kā pārvarēt neziņu par nākotni un mainīt to pašiem savām rokām.
Izmantojot vienu no ekonomisko nebūšanu radītajām priekšrocībām –pārvērst vairākas tukšas bankrotējušu veikalu telpas Krišjāņa Barona un Tērbatas ielā īslaicīgās mākslas zonās –, apmeklētājiem tiek piedāvāts apzināt visdažādākās iespējas ne vien izdzīvošanai, bet pat dzīves līmeņa celšanai ar pieticīgiem līdzekļiem. Tostarp arī vairākas joprojām svaigas, bet nepelnīti piemirstas dizaina idejas.
Daļa mākslinieku fokusējušies uz garīgām praksēm un nemateriālo kultūras mantojumu kā glābiņu sarežģītās situācijās. Linards Kulless instalācijā “Ja puiku dzimst vairāk nekā meiteņu, tad būs karš” aicina celt gaismā latviešu tautas zināšanas par amuletiem, spēka zīmēm un aiztāvjiem, savukārt Izolde Cēsiniece ierosina latviešu buramos vārdus skaitīt ar budistu lūgšanu dzirnaviņu palīdzību, rodot vietējo ekvivalentu populārām citzemju garīgajām praksēm. Galka Kūlio turpretim iekārtojusi stūrīti atpūtai un apcerei bezdarba laikos – “vecmāmiņas istaba”, kurā no visiem priekšmetiem uz ienācēju raugās Jēzus mīlestībā starojošā seja, ir domāta lūgšanām, taču tai nepiemīt baznīcas stīvā atmosfēra.
Viens no laba dizaina priekšnoteikumiem ir mērķauditorijas un tās īpatnību izpēte. Kā īsti izskatās laime un kas to nodrošina– daļa mākslinieku atbildi uz šo jautājumu meklējuši, ar gandrīz vai socioloģisku piegājienu pētot sabiedrību, kā, piemēram, Ieva Epnere, fotografējot cilvēkus kopā ar lietām vai nodarbēs, kas viņus dara laimīgus. Viens no secinājumiem – visbiežāk laimīgu dara pavisam vienkāršas lietas.
Dzīves vide, iespējams, ir viens no laimi ietekmējošiem faktoriem. Šajā kontekstā interesants ir somu fotogrāfa Henriks Dunkera skats uz Latvijas lauku ikdienas estētiku – vietējam skatītājam labi pazīstamu priekšmetu nejaušām kompozīcijām, ko jaunā gaismā ļauj ieraudzīt ārzemnieka objektīvs.
No dizaina viedokļa ideju klāstā netrūkst arī gluži praktisku, krīzes apstākļiem piemērotu risinājumu ikdienas dzīves uzlabošanai un alternatīvu biznesa iespēju izpētei. Monika Pormale un Katrīna Neiburga piedāvā ārzemēs tik populāros, bet Latvijā līdz šim maz manītos ielas “pārtikas ratiņus”. Turklāt mākslinieču uzņēmumā pilsētas un lauku labumus – siļķi ar biezpienu, zaptsmaizi un glāzi piena, ķirbju zupu vai burkānu un ābolu salātus – iespējams saņemt pret ziedojumiem, pie reizes patērzējot par dzīvi un laikapstākļiem.Savdabīga uzņēmuma raksturs ar novatorisku filosofiju apģērba dizainā piemīt Ināras Gaujas un Ingrīdas Zāberes izveidotajam Butique Fashion Recycled, kas iekārtojies vienā no kādreiz greznajiem, bet tagad tukšajiem veikaliem.
Ievērojamu vietu “Izdzīvošanas komplektā” ieņem t. s. Do It Yourself jeb “Dari pats” stratēģija, kuras spilgtākos piemērus var atrast mākslas projekta “Supernova” sapulcēto radošo entuziastu darbu klāstā. Atsakoties no pasīvas patērēšanas un laika veltīšanas naudas pelnīšanai, šie cilvēki enerģiju iegulda, veidojot lietas pašu rokām, turklāt svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī procesa gaitā gūtais prieks un gandarījums.
Par to, cik neparastas var būt izdzīvošanas stratēģijas negaidītās dzīves situācijās, liecina ne vien Kārļa Lesiņa apkopotās videointervijas ar “personiskās dzīves dizaineriem” – cilvēku mežā, ekoļaudīm, pensionāri, vai mahinatoru –, bet arī komiksu žurnāla “Kuš!” iniciētā sērkociņu kastīšu dizaina sērija ar padomiem, ko iesākt, ja atlicis vien pēdējais sērkociņš. Kā liecina krievu mākslinieka Vladimira Arhipova savāktā neparasto sadzīves priekšmetu kolekcija, jebkurā situācijā pielietojamā izdzīvošanas stratēģija ikvienā pasaules malā joprojām ir – “esi dzejnieks, taisi no nekā”.
Kas attiecas uz Laikmetīgās mākslas centra izdzīvošanas stratēģiju, tuvākajā nākotnē akcents tiks likts uz mākslinieka un pilsētvides attiecībām. Projekts Survival Kit ir viens no pirmajiem mākslas notikumiem šajā kontekstā.
Ar Survival kit dalībniekiem un viņu darbiem iespējams iepazīties žurnālā.