.jpg)
Kamēr Latvijas sabiedrība bažīgi tiekas vaigā ar pašu valdības jau sen daudzināto un apsolīto skarbo rudeni, “Rauzas kompānija” to uzņem kā jaunu iespēju laiku. Jau vasarā mēbeļu ražotājs (darbojas kopš 1997. gada) pieteica kolekciju MINT, kas izstrādāta, lai konceptuāli atbilstu šodienas cilvēka dzīvesveidam. Ikviens te varētu iebilst – katram no mums ir nedublējams paradumu modelis un no tā izrietošās ikdienas prasības, būtu tikai atbilstoša rocība. Un tieši tādam – patību cienošam, iespējams, mainīgi finansēs nodrošinātam, tomēr pozitīvi aktīvam – ļaužu kopumam šīs mēbeles kļūs par savējām. Tās netiek mērķētas ne tieši jauniem vai veciem, ne latviešiem vai cittautiešiem, bet tiem, kuri gatavi ko papildināt gan savam redzes laukam, gan pavisam ikdienišķi un praktiski radoši komplektēt vai pārvietot mēbeles no telpas telpā (no dzīvokļa – dzīvoklī, no pilsētas – pilsētā, no vienas valsts uz citu…), tomēr urdošajā kustībā nepagurt no sadzīves mantības nastas. Starp citu, pat vienā ģimenē mēdz sadurties pretēju dzīvesziņu kopēji: ir optimisti, kas, periodiski mainot lietas vietām, cenšas uzlabot mājas iekārtojumu vai vienkārši tāpat, ļaujoties garastāvokļa diktātam, pārstumj skapi pie pretējās sienas un priecājas par “citu skatu”, un mūžīgajiem pārkārtotājiem līdzās cenšas balansēt konservatīvāku priekšstatu piekritēji, kas pat krēsla pārvietošanu uztver kā ierastās kārtības apdraudējumu, jo neesot vērts ko lieki kustināt, tāpat visam pienāks nenovēršams gals. Tomēr jāsaka, ka šobrīd spēja līdzdarboties un meklēt tikai sev atbilstoši radošus lēmumus ir viena no dizainā piedāvātajām aktuālākajām tendencēm it visur. Dizaineri un ražotāji, jau iecerot produktu risinājumus, paredz, ka, izvēloties mēbeļu bāzes moduļus, cilvēki tos variējot izvietos gan ģimenes mājās, gan īres dzīvokļos vai vasarnīcās, gan arī biroju telpās. Mainoties telpu nosacījumiem vai ienākumu intensitātei, mēbeļu līnijas veidošanas principi ļauj to īpašniekam pakāpeniski komplektu papildināt tikai sev tīkamajā saskaitāmo kārtībā vai, parādoties kādam jaunam paraugam, to piepirkt klāt, neizjaucot jau izveidoto interjera iekārtojumu. Šis daudzfunkcionāli konfigurējamais piedāvājums ir kolekcijas MINT galvenais trumpis, jo, ņemot vērā demokrātiski pieejamās cenas, pircējam tomēr varētu iešauties prātā doma, ka nu tagad tādas krāsas virtuves skapītis būs vairākiem viņa paziņām, jo, kā zināms, draudzējamies jau parasti ar sev līdzīgajiem gan interesēs, gan, jāatzīst, arī iespējās. Ak, jā, man jāpiebilst, ka, pārskatot istabas, guļamistabas, vannasistabas un virtuves iekārtu komplektus, nesazīmēju – kur ir grāmatu plaukts? Tam piemērojamais pie sienas stiprināmais aizbīdāmais plauktiņš tomēr likās īstenam grāmatu “grauzējam” nepraktisks un vienkārši daudz par mazu, bet tagad, aprakstot mobila dzīves stila priekšrocības, jāatzīst, ka pie pārcelšanās vai istabu iekārtojuma maiņām vissmagākais un laikietilpīgākais ir grāmatu krāvumu pārvietošanas process. Vai mājas bibliotēkas pamazām kļūst par lieki “smago nastu”, to, cerams, laiks koriģēs lasītājiem par labu.
Klātienē iepazīstot MINT kolekciju, man intuitīvi likās, ka tā patiks cilvēkiem, kas vismaz kādreiz aizstaigā līdz mākslas izstādēm vai pašķirsta dizaina grāmatas un žurnālus, lai kādas profesijas pārstāvji viņi būtu, jo atsauces uz 20. gadsimta stilu vēsturi patīkami būtu arī nolasīt, bet piedāvātā krāsu skala un krāsu laukumu izkārtojums attiecībā pret neaizklātajām mēbeles virsmām vedina iedomāties par plaknes laukuma organizēšanu, kā to mēdz darīt uz audekla mākslinieki. Noteikti jāatzīmē, ka krāsu savstarpējās attiecības sabalansētas tādā tonālajā intensitātē, kas ļauj jebkuram, arī krāsu mācībā neiesvētītajam, nekļūdīgi novietot līdzās gan pretkrāsu, gan komplimentāro toņu priekšmetus, jo, tikai nosaucot – sarkans, dzeltens, okers, zils, zaļš, pelēks –, varētu šķist, ka, nemākulīgi tās kombinējot, no solītā individuālā risinājuma kādam mājā varētu sanākt vien krāsu kakofonija. Tas ir profesionāļu paredzēts, ka dabiskā koksne savāks un apvienos krāsu saspēles ritmiku, kā arī tas, ka mēbeļu konstrukcija ir tāda, kas ļauj bez galdnieka diploma pašiem tās sastiprināt un pie nepieciešamības izjaukt.
Lai papildinātu “teikšanu” tik nozīmīgā darba autoriem, ieceres un ideju iztirzājumu sākām ar dizaineru aprindām trafaretiem jautājumiem. Kāds katra vērtību skalā ir labs dizains? Kas varētu kļūt par kolekcijas MINT “veiksmes atslēgu”? Kādas jūs redzat Latvijas dizaina perspektīvas esošās ekonomiskās situācijas kontekstā?
“Manā izpratnē labs dizains ir kas tāds, kam ir augsta saturiskā vērtība. Tas var būt 50/50 atraktīvs pret funkcionalitāti, bet nekādā gadījumā viena vai otra pārsvars. Pat pie visskaistākajām lietām cilvēks pierod, un ar laiku tās vairs nedod tos pašus tauriņus vēderā, ko sākumā. Tieši tāpat notiek ar pārmērīgu koncentrēšanos uz funkcionalitāti. Visbiežāk diemžēl auto tiek pārdots, kad tas vēl darbojas.
Arī materiālā vērtība dizainā ir ļoti relatīva, jo brīdī, kad persona x iegādājas dizaina produktu, tā apaug ar emocionālo vērtību, kas turpina augt vai kristies atkarībā no tā, vai persona x ir oderēta slavenība, kura to “nejaušības” dēļ ievieto e-bay, vai vienkārši tava bezgaumīgā māsa. Floridā kādu laiku bija iespējams iegādāties pavisam nejauši radītu dizaina brīnumu, suvenīru – visparastāko koka karoti ar uzgleznotu zaļu palmu. Praktiska, videi draudzīga, portabla, sniedz vēlamo pēcgaršu bin there, done it un nemaksā gandrīz neko. Tas ir labs dizains attiecīgajai vietai, nolūkam un patērētājam”. Ieva Andžāne
“Labs dizains ir rūpnieciskais dizains. Cilvēku grupas – piesaistīto dizaineru, tehnologu, amatnieku, pārdošanas speciālistu – darba rezultāts, kas spēj produktu realizēt no idejas līdz veikala plauktam. Mēbeļu nozarē es saskatu Latvijas dizaina perspektīvas. Šis laiks ir izaicinājums. Vajadzīgas idejas, strādāt griboši speciālisti un nedaudz veiksmes. Naudas mums kļuvis daudz mazāk, bet tas nenozīmē, ka nevēlamies iekārtot savu vidi gaumīgi.” Jānis Rauza
“Dizains ir kā lakmusa papīrs sabiedrības garīgajai un finanšu labklājībai.” Vineta Tauriņa
“Visvairāk es ticu kolekcijas pamata idejai – cilvēki paši veido savu MINT māju: viņiem tiek dota bāze, bet pārējais gan detaļas, gan plānojums ir viņu pašu rokās. MINT ļaujas un pakļaujas. Šodien cilvēks tieši to vēlas no lietām, kas viņam ir apkārt.” Vineta Tauriņa
“MINT mēbeles ir Latvijas produkts. To ir izdomājuši latviešu dizaineri un izgatavojuši latviešu meistari. Tātad – tas ir mūsējais līdz pēdējai detaļai un skrūvei. Tas nenozīmē to, ka cilvēkiem, kas dzīvo citur, tas nederēs. MINT ir stāsts un dzīves filozofija. Tās ir dinamiskas un vieglas mēbeles, kas atbilst mūsdienu cilvēku prasībām – vienkārši, ātri un kvalitatīvi. Tu vari sev atrast piemērotākos krāsu un konfigurāciju risinājumus, tu vari personalizēt apkārtējo telpu, lai tā neapgrūtina tevi un kalpo tev! Karini, kabini un kombinē! MINT mēbeles ir par cilvēkiem saprotamu cenu. Pat par pietiekami pieņemamu vai zemu, ņemot vērā izpildījuma un izmantoto materiālu kvalitāti.” Atis Mekšs
“Veiksme būtu, ja patērētāji Latvijā beidzot saprastu savu konservativitāti mēbeļu iegādes procesā. Mums krāsu apkārt tik daudz – apģērbā, matos, medijos, bet interjeri kā birokrātijas adeptiem. Jāciena sava kultūra un saražotais produkts un ne tikai pārtikā un mūzikā. Varam necerēt, ka kāds mūs ārpus robežām novērtēs, ja paši neticam saviem spēkiem. Tātad, manuprāt, tā ir cieņa un uzdrīkstēšanās fanot pašiem par sevi, jo par svešiem zīmoliem naudu atdot nekad latvietim nav bijis žēl.” Ieva Andžāne
“Esmu pārāk jauna, lai spētu objektīvi spriest par valstī šobrīd notiekošo. Man politika nozīme asprātīgas karikatūras un tukšas, neietekmējamas, garlaicīgas diskusijas. Par Latvijas ekonomisko stāvokli patērētājam ārvalstīs nav nekādas intereses, viņiem būtiska ir tikai cena un izpildījums, to gan esmu sapratusi, dzīvojot ārvalstīs. Arī nepelnot četru ciparu skaitli, cilvēki atļaujas labas kvalitātes lietas, jo saprot, ka dzīvo šodien, un vēlas to darīt pēc saviem ieskatiem.” Ieva Andžāne
“Šis ir iespēju laiks talantīgākajiem, spītīgākajiem un novatoriskākajiem (vai un cik mums šādu cilvēku Latvijā ir – nezinu). Gudri biznesa cilvēki to nešaubīgi saprot un izmanto jau šodien. Faktiski ikviena biznesa nozare ir “jāpārdizainē” pēc jauniem principiem. Tieši pārmaiņu laiki vienmēr nesuši vislielākos veiksmes stāstus – to gribu novēlēt arī Latvijas dizainam.” Vineta Tauriņa
.jpg)
