Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Politika skar mūs visus, bet kādu stīgu mūsos aizskar partiju logotipi?               

Jautājumus par politisko partiju grafisko identitāti, tās izveidi un autoriem uzdevu Saeimā pārstāvēto apvienību biedriem.

Apkopojot politiķu viedokļus par logotipa nozīmi, iepazīstot viņu pieredzi un ņemot vērā arī pašas novērojumus, radušies vairāki secinājumi. Pirmkārt, tiek novērtēta krāsas nozīme, bet mazāk uzmanības veltīts specifiskiem grafiskā dizaina elementiem – grafiskām zīmēm, burtu dizainam, kompozīcijai. Logotipos šīs izteiksmes iespējas izmantotas vienkāršoti (pavērojiet, kā tās tiek analizētas Amerikā! Sk. rakstā par Paulu Šēru šajā “Dizaina Studijas” numurā). Ir tikai viena grafiskā identitāte, ko intervijas laikā minēja ikkatras partijas pārstāvis slavējot vai peļot. Tas ir Tautas partijas logotips, kas ietver profesionāli izstrādātu, atšķirīgu, tomēr viegli saprotamu un atmiņā paliekošu simbolu un, protams, oranžo krāsu. Otrkārt, Latvijā ir maz grafisko dizaineru ar skaļu vārdu. Nevarētu teikt, ka tā ir tikai pasūtītāja vaina, ja viņš aizmirsis, kurš veidojis logotipu. Iespējams, pašiem māksliniekiem, kā parasti tiek dēvēti grafiskā dizaina darbu veidotāji Latvijā (un acīmredzot tas nav nejauši), trūkst pārliecības un kompetences. Bieži partijas rada idejas savā lokā, palīgā aicinot vien tad, kad nepieciešama to vizualizācija. Šķiet, ka Ilmāra Blumberga, Laimoņa Šēnberga un citu plakātistu paaudzei sekojis klusāks periods grafiskā dizainā, un, pārrunājot jauno politisko partiju “Sabiedrība citai politikai” un “Pilsoniskā savienība” logotipu tapšanas gaitu, jāsecina, ka tas vēl nav pārvarēts.

Sabiedrība citai politikai (SCP)
Atbild partijas valdes loceklis Edvards Smiltēns

Kā jūs raksturotu SCP logotipu?
Pašlaik logotips ietver partijas nosaukumu un tā pamatkrāsa ir balta. Lai gan varētu šķist, ka baltā krāsa nav krāsa, un visi izvēlas košus toņus, piemēram, oranžo vai dzelteno, baltais tiek skaidrots kā cerības un tīrības krāsa, un tādējādi tas sasaucas ar partijas uzstādījumu. Sarkanā krāsa tiek izmantota kā akcents, tā ir visaktīvākā no visām krāsām un simbolizē rīcību un virzību. Tas ir veids, kā mēs gribētu piepildīt šo cerību un gaišo domu. Salīdzinājumā ar citu partiju logotipiem izmantotais burtu šrifts ir smalkāks un lietišķāks, tas apzīmē partijas biedru inteliģenci un kompetenci.
Vai apzināti esiet izvairījušies no simbola logotipā?
Esam par to daudz diskutējuši. Lai gan vīzija ir skaidra, mēs joprojām meklējam grafisku simbolu, kas to ietvertu. Konkrētu lietu būtu daudz vieglāk parādīt nekā mērķi vai principu, kas ir ārkārtīgi sarežģīti vizualizējams. Īpaši nesteidzamies pieņemt lēmumu, jo uzskatām, ka tas ir nopietns solis. Ja vienreiz nāksim klajā ar grafisko zīmi, es šaubos, vai pēc tam mums būs vienkārša iespēja to mainīt. Manuprāt, attiecībās ar zīmēm politiskām partijām ir jābūt konservatīvām, ja vien tās pašas kardināli nemainās. Iespējamās logotipa versijas mēs, pirmkārt, apspriežam valdē un, otrkārt, tās liekam priekšā partijas biedriem. SCP rudens talka izvērtās kā ideju laboratorija – ar visiem biedriem diskutējām par partijas identitāti, devām viņiem konkrētu uzdevumu, piemēram, izdomāt, kas varētu būt partijas simboli, un tos arī uzzīmēt. Tas sasaucas ar koncepciju, ka idejas nāk no pašas sabiedrības, šajā gadījumā – no tās sabiedrības daļas, kas ir partijas biedri. Ideju grafisku izstrādi veic reklāmas aģentūras, piedāvājot arī savu redzējumu.
Iespējams, viens domā, ka jāizmanto dzeltena krāsa, otrs – noteikti zila. Cik viegli ir pieņemt lēmumus?
Protams, katram ir savs viedoklis, bet diskusija saprātīgu cilvēku vidū, kas ir koncentrējušies uz vienu mērķi, parasti beidzas ar kompromisu. Līdz šim nav bijis tā, ka mums būtu kardināli pretēji uzskati, spēcīgākā ideja ir uzvarējusi, jo tā bijusi pārliecinošāka nekā citas.
Kā izvēlējāties, kuras reklāmas aģentūras uzrunāt?
Mēs ņēmām vērā, kā tās ir strādājušas iepriekš. Tās, kas visaktīvāk un visprofesionālāk darbojas, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālistu vidū ir jau zināmas.
Ja strādājat ar talantīgiem grafiskajiem dizaineriem, kāpēc, jūsuprāt, nav radies īstais variants?
Manuprāt, ļoti reti var gadīties tā, kā kādreiz saka par mīlestību – klikšķis, un tu zaudē prātu! Runājot par logotipu, reti kāds atnes kaut ko tādu, ka tu sēdi, skaties un saproti – jā, tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Tā diemžēl nav realitāte, līdz ar to visas lietas parasti tiek veidotas pakāpeniski, pierodot pie tām, domājot par tām un tās uzlabojot. Nopietnas lietas nerodas vienā sekundē vai arī tā ir liela veiksme.
Kāda ir logotipa nozīme partijas panākumos?
Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka logotips, protams, nes ideju un tas ir ļoti svarīgs brīdī, kad partija sevi piesaka, jo paspilgtina tās mērķus un uzstādījumus un informāciju nodod tālāk grafiskā formā, taču es pats kā vienkāršs pilsonis, pirms iesaistījos politikā, šos logotipus neanalizēju un uztvēru vien kā atšķirības zīmi.

 

Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL)
Atbild partijas biroja loceklis un priekšvēlēšanu kampaņu mediju programmas vadītājs Jurijs Petropavlovskis

Kāpēc logotipā esat izmantojuši tieši šo krāsu kombināciju?
Pirmkārt, krāsu salikumi, ko jau izmanto citas partijas, protams, mums ir noslēgti. Nevis liegti, bet noslēgti, jo nav vērts par savu naudu un ar saviem spēkiem atbalstīt un izplatīt svešas krāsas. Otrkārt, PCTVL ir etniska partija, kas pārstāv krievvalodīgo intereses un kultūru. Krāsu salikumi krievu tautastērpos ir neskaitāmi, tomēr šķiet, ka zils sarafāns ar sarkanu izšuvi un baltu pērļu kontūru un tā sauktais kokošņiks galvā kopā veido tēlu, ko iespējams uztvert kā krieviskuma etalonu, tāpēc sarkans un zils uz balta fona atbilst mūsu partijas būtībai. Tas ir arī Krievijas valsts karoga krāsu salikums. Treškārt, sarkans ir dinamiskuma, aktivitātes un drosmes apzīmējums, kas atbilst partijas kreisajai politikai sociālā jomā. Zils savukārt nozīmē konservatīvismu, un arī tā ir mūsu uzskatiem atbilstoša krāsa, jo ekonomikas jautājumos esam labēji.
Kā radās bites simbols?
Tas radās pilnīgi nejauši. Krievu valodā nosaukuma abreviatūru izrunāt ir ļoti neērti, un prese mums piešķīra šo apzīmējumu, domājot, kā mūs vienkāršāk pasniegt. Sākotnēji daudzi, tobrīd vēl Jurkāna kungs un arī biedrs Rubiks, bija ļoti, ļoti pret to, jo partijas statūtos nekas tamlīdzīgs nav paredzēts. Visi domāja, kā tas skan latviski un ko tas nozīmē latviski, bet beigu beigās sanāca – “par bitēm”. Tas ir liktenis, zvaigžņu sakritība. Paradoksālā veidā bišu saimes arhitektūra un dzīves stils atbilst mūsu pamatvērtībām. Tas ir kolektīvisms un vienotības gars – visi par vienu un viens par visiem.
Kurš mākslinieks izveidoja šo zīmi?
Es nevēlos viņu minēt, jo cilvēks ir noslēgts un neesmu pārliecināts, vai viņš vēlētos uzsvērt, ka ir radījis bites zīmi. Politika ir politika. Bite ir tikai viens no elementiem logotipā, ko veidoju pats, esmu absolvējis Jaņa Rozentāla vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju.
Logotips tiek regulāri pilnveidots. Kāpēc?
Es kā mārketinga speciālists nekad nevados pēc tā, kas personiski man patīk, tas nebūtu profesionāli. Cilvēkiem patīk omulīga bitīte, labs dzīvnieciņš, kurš lido, nes medu, dzīvo saimnieciski, un tas ir arī veidols, kas ir patīkams pašiem partijas biedriem, kā viņi labprāt sevi redz un uztver. Tomēr omulība nav konkurētspējīga modernajā sabiedrībā, tāpēc logo tiek mainīts, attīstot agresīvāku un dinamiskāku versiju. Ne jau aiz nejaušības izmantoju burtu šriftu Futura Bold – logo ir jāizstaro spēks un pārliecība, jo, ja tu pats neesi pārliecināts par sevi, kā tu vari pārliecināt citus? Vēlētāji neizvēlas cilvēkus, kas par sevi šaubās, kas nav stipri.
Kā jūs noskaidrojiet vēlētāju viedokli? Vai jūs viņus pētāt?
Intuīcija ir daudz efektīvāka par jebkuriem pētījumiem. Es varu minēt piemēru – pirms iepriekšējām vēlēšanām mēs pasūtījām socioloģisko pētījumu firmai mūsu potenciālo vēlētāju izpēti. Ņemot vērā tās rezultātus, mēs startējām vēlēšanās ar sociālu programmu, tomēr Saeimā ieguvām tikai sešas vietas. Pēc tam es uzzināju, kā notika šis pētījums: tika aptaujāti visi, kas atbildēja uz jautājumiem darba dienas vidū, kad mājās atrodas pensionāri, namsaimnieces un māmiņas ar maziem bērniem. Protams, viņiem pabalsti un pensijas ir primārais, bet tā nav mūsu vēlētāju masa. Ir svarīgi nevis precīzi zināt, bet just, kāda ir situācija, vērot, kā cilvēki reaģē!

Pilsoniskā savienība (PS)
Atbild partijas valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete

Kā veidojāt jūsu partijas logotipu?
PS ir nacionāla partija, tāpēc vēlējāmies, lai logotipā parādās Latvijas karoga karmīnsarkanais tonis, taču mēs negribējām nevienu no tiem smagajiem risinājumiem, kas to padarītu uzbāzīgu, jo arī partijas nosaukumā mēs atteicāmies no vārda “Latvija”, uzskatot, ka ir neētiski izmantot vai piesavināties Latvijas vārdu viena politiska spēka identifikācijai. Domājot par to, kas varētu nacionālo ideju iemiesot, radās visdažādākās idejas. Protams, lielākā daļa no tām bija samērā aprobētas un arī banalizētas – kā viļņojās karogs, ozollapas uz karoga fona un tā tālāk. Kāds piedāvāja paskatīties uz Brīvības pieminekļa zvaigznēm, jo tām piemīt īpatnēja forma un tās atšķiras no padomju sarkanās zvaigznes ar spicajiem stariem. Šīs zvaigznes, kas apzīmē Latvijas vēsturiskos novadus, simbolizē valsts un tautas vienotību. Arī Eiropas Savienības karogā un simbolikā ir ietvertas divpadsmit zvaigznes. Domājot par burtu šriftu, nolēmām izmantot to, kas redzams uzrakstā “Tēvzemei un brīvībai” Brīvības piemineklī. Logotipa vizuālo risinājumu izstrādāja māksliniece Līga Vilnīte. Tagad esam sākuši domāt, kā šo vienkāršo un nepretenciozo logotipu iekļaut kopējā stila grāmatā. Mākslinieki, kam šobrīd to esam uzticējuši, ir jauni, ļoti moderni, un mēs, protams, to arī vēlētos (smaidot), bet viņi absolūti neizjūt konservatīvas vērtības. Viņi visu laiku mēģina teikt, ka tas ir vecmodīgi. Pirmie piedāvājumi, ko mēs saņēmām, liecināja, ka viņi nesaprot, ka šis nav uzņēmums vai kaut kāda īslaicīga apvienība, bet politiska partija, kura logotipus nemaina. Viņi bija izmantojuši visneiedomājamākās, luminiscējošās krāsas – spilgti zaļo, spilgti dzelteno, nu, apmēram, to pašu paleti, kas pašlaik ir aktuāla dizainā. Mums neder arī risinājumi, kas atšķiras no cilvēkiem partijā. Tā ir viena no problēmām, jo partijā ir gan vecākā paaudze, gan jaunieši, kas tikko kļuvuši pilngadīgi. Tā kā tagad mums ir jāatrod vidējais kopsavilkums, lai neizskatītos ne neglābjami vecmodīgi, ne neglābjami mazasinīgi.
Cik svarīgs ir logotips partijas veiksmē?
Manuprāt, ar logotipu vien nekas nav atrisināts. Latvijas apstākļos, kad mums vēl arvien piemīt posttotalitāra apziņa, vissvarīgākās ir sejas, kas stāv aiz logotipa, tomēr, protams, logotips kopā ar pārējiem stila elementiem ir ļoti svarīgs partijas atpazīstamībā.
Ņemot vērā jūsu pieredzi mākslas jomā, vai ir vieglāk strādāt ar dizaineriem?
Es domāju, ka man noteikti ir vieglāk, jo, pirmkārt, es nejaucu literatūru ar mākslu, man ir daudz abstraktāka uztvere nekā tiem, kuri mēģina panākt vizuālo kā izstāstāmo. Un, otrkārt, runājot līdzībās, – esmu bijusi profesionāla šuvēja ilgus gadus un vēl tagad šo to šuju, bet, protams, ir lietas, ko es dodu šuvējai šūt. Un, kad šuvēja uzzina par manu pieredzi,  viņa vienmēr ļoti saspringst, bet vēlāk izrādās, ka tieši tāpēc es varu precīzi pateikt, ko vēlos. Manuprāt, strādāt ar cilvēku, kurš nevar precīzi pateikt, ko viņš grib, ir ļoti grūti.
Vai jums nepietrūkst informācijas par latviešu dizaineriem?
Strādājot lielās cilvēku grupās, vienmēr ir kāds, kam ir nepieciešamā informācija. Tie cilvēki, kuri veido partiju, nav tikko sākuši savu dzīvi, starp viņiem ir daudzi, ieskaitot mani pašu, kuriem ir kontakti reklāmas aģentūrās vai mākslinieku aprindās. Protams, es varu piezvanīt Ilmāram Blumbergam vai Laimonim Šēnbergam, kuri ir manas paaudzes mākslinieki, bet viņu stils ir tik atpazīstams, ka tas tikpat kā uzliek zīmogu. Risinājumam bija jābūt neitrālam. Atrast dizaineru šodien tiešām nav problēma. Tāpat kā jaunai politiskai partijai ir sevi ar sabiedrību jāiepazīstina, arī jaunajiem un spējīgajiem dizaineriem sevi jāpadara zināmus. Vienmēr būs kāds, kas ir spējīgāks par citu, bet, ja viņš nav spējīgs uz sabiedriskām attiecībām, ceļš būs daudz grūtāks. Tāda ir dzīve.

 

LPP/LC
Atbild partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis

Kāda ir jūsu partijas logotipa vēsture?
Latvijas Pirmajai partijai izveidojoties 2002. gadā, sākotnējais logo bija tāds, ko tagad varētu nosaukt par diletantisku. Brīdī, kad tika iesaistīts mūsu joprojām labs draugs un sadarbības partneris Ēriks Stendzenieks, viņš paziņoja, ka ar šādu partijas logo mēs varam nemaz netērēt līdzekļus, lai kandidētu toreiz vēl uz 8. Saeimas vēlēšanām. Viņš piedāvāja savu vīziju, kurā ir ietverts rašanās un augšanas simbols – asns. Sākotnēji partijas līderim Aināram Šleseram šis simbols nešķita piemērots, bet, paļaujoties uz Ēriku Stendzenieku kā speciālistu, tas tika apstiprināts un lietots partijas visas pastāvēšanas laikā. Manuprāt, logotipa simbols un violetā krāsa kopā ar partijas nosaukumu nostiprinājās cilvēku apziņā tik ļoti, ka joprojām vārdu savienojums “Pirmā partija”, šķiet, palicis dzīvs, lai gan partija ir transformējusies. Partijas “Latvijas ceļš” logo tika veidots 90. gadu sākumā, un līdz pat pastāvēšanas beigām tas palika gandrīz nemainīgs (kā paskaidroja partijas “Latvijas ceļš” bijušais biedrs Kārlis Leiškalns, logotipa vizuālā risinājuma autors ir Georgs Smelters – A. B.). 2007. gadā veidojoties jaunam politiskam spēkam, kas toreiz vēl nebija partija, bet sešu partiju apvienība, bija nepieciešama jauna identitātes forma, un atkal savu artavu deva galvenokārt Ēriks Stendzenieks, kurš uzskatīja par pienākumu jaunajā logotipā iekļaut visu, kas iepriekš asociējies ar LPP un LC. Ņemot vērā pārliecību, ka violetais ir nostiprinājies gan vēlētāju, gan politisko sabiedroto un konkurentu apziņā, bija skaidrs, ka šo krāsu zaudēt nevajadzētu, savukārt LC ir viena no vecākajām partijām valstī, līdz ar to mēs nedrīkstējām zaudēt arī viņu vēsturisko bagāžu. Kā vienojošais simbols tika izmantots stilizētā asna motīvs, kas apzīmē izaugsmi, kaut kā jauna sākumu un vienlaicīgi  iepriekšējā turpinājumu. Violetā krāsa ietver kristietības apzīmējumu, to mēdz dēvēt par cerību krāsu, par gavēņa krāsu, savukārt saglabātais LC logotipa tonis izriet no Latvijas karoga krāsas. Beidzoties partijas veidošanās un transformācijas procesam, esam nonākuši pie iespējami nepretencioza risinājuma.
Cik viegli jums bija vienoties par kopīgu logotipu?
Diskusijas, protams, bija, bet tās bija īslaicīgas, jo mēs tiešām paļāvāmies uz Ērika Stendzenieka radošajām prasmēm un sniegto pamatojumu. Viņš pats ir teicis, ka ar mums esot viegli strādāt, jo viņš ticot tam, ko mēs darām. Savukārt nevarētu teikt, ka sākotnēji LPP vai tagad LPP/LC nav palīdzējusi viņam, – caur šo veiksmes stāstu, pat, iespējams, nedaudz pārspīlējot viņa ieguldījuma nozīmi, viņš kļuvis par visatpazīstamāko reklāmas speciālistu.
Kāpēc jūs sevi paužat nepretenciozi?
Ir lietas, kas notiek pašas par sevi. Protams, logo maiņa ir saistīta ar rūpīgu analīzi un diskusijām, taču, tā kā mēs esam par sevi paziņojuši un tagad visi zina par šo saplūšanas procesu, manuprāt, identifikācijas zīmei nav jābūt uzmācīgai. Šobrīd simbola vai cita asociatīva elementa vietā runā cilvēki, spēcīgas personības. Mākslinieks, iespējams, uzskata citādi, bet politiķim būtiskākā ir pati politika un tās realizācija. Piemēram, ja Ivaram Godmanim būtu jāizplata preses paziņojums, viņš, iespējams, uzrakstītu “LPP/LC” ar jebkuras krāsas flomāsteru – zilu, lillā vai sarkanu –, jo tas viņam droši vien būtu vienaldzīgi. Tā kā pats esmu ciešāk strādājis kopā ar Ēriku Stendzenieku, es parūpētos, lai preses paziņojums būtu pareizi noformulēts, lai tajā būtu ietverta partijas simbolika. Premjeram svarīgs būtu teksts vai rīcība, kas sekotu šim paziņojumam, jo pats galvenais – kā kaut ko izdarīt. Tās, protams, ir atšķirīgas pieejas. Ēriks Stendzenieks par sākotnējo LPP logotipu vispirms pateica: “Nē, ar šitādu štruntu jūs nekur netiksiet!”

Zaļo un zemnieku savienība (LZS)
Atbild partijas pašvaldību vēlēšanu koordinators Aivars Berķis

Cik liela nozīme ir LZS vēsturei, veidojot tās identitāti šobrīd?
Partija tika atjaunota 1990. gadā, piedaloties 1917. gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības vecbiedriem, līdz ar to mēs pārņēmām saglabātos statūtus, programmu, arī nozīmītes un citas regālijas. Logotipu mēs īpaši nepētījām, esam to saglabājuši gandrīz nemainīgu. Tā autoru man nav izdevies noskaidrot. Laika gaitā tas ir tikai nedaudz stilizēts, padarīts nedaudz šaurāks. Logotipā atveidota vārpa, trejlapu āboliņš un atvērta grāmata. Vārpa ir auglības, turības un pārticības simbols. Āboliņš apzīmē pieķeršanos, žēlsirdību un pašaizliedzību. Tā ir lapiņa, kas piekļaujas vistuvāk savai zemei, kas apliecina tai uzticību. Šī zīme nāk līdzi visām zemkopju tautām. Arī mazpulku organizācija izmanto āboliņu, bet ar četrām lapiņām, tas nozīmē – laimes lapa. Grāmata simbolizē gudrību un zināšanas. Nu, agrāk par šīm lietām visi interesējās daudz vairāk, pārzināja tās. Arī karogi bija modē, un mums ir tik lepns paraugs, kāds nav nevienai citai partijai, – no smagas drānas, ar izšuvumiem un bārkstīm. Kad Zemnieku savienības darbība 1934. gadā tika apturēta, šie karogi tika nodoti un vēlāk glabāti Vēstures muzejā. Esam pasūtījuši precīzu tā kopiju, tā ir mūsu vēsture. Par godu partijas 80 gadu jubilejai mēs izgatavojām īpašu goda nozīmīti – no sudraba, ar apzeltītu vārpiņu.
Kāpēc jums ir svarīgi ievērot šīs tradīcijas?
Tas ir skaisti, tāpat kā dāmām uzvilkt jaunu kleitu vai kungiem uzsiet kaklasaiti. Pāri kailajam “paēst un izgulēties”, kad viss aiziet vienmuļā ritmā. Skaistumu rada šie mazie sīkumi, šie rituāli, dažādas regālijas, apziņa, ka tie ir svētki. Vīrieši ir konservatīvāki, viņi nekādi nevar izgudrot, kā no sava tradicionālā uzvalka tikt projām, bet sievietes jau izgudro jaunas kleitas, un, jo biežāk tās mainās, jo labāk. Bet, ja ar kleitu to var darīt, tad ir lietas, kas ir ilglaicīgākas, un to nemainīgums kaut kādā veidā, manuprāt, pastiprina uzticamību, rada priekšstatu, ka tā ir stabila vērtība, zināms solīdums, uz kuru var balstīties un paļauties. Partijas nevar atļauties aušību, tām jābūt tādām, kas garantē citu nākotni, tāpēc te ir noderīgs konservatīvs piesitiens.
Vai vēlētāji jūs atpazīst pēc logotipa?
Jā, nekļūdīgi atpazīst. Vienu brīdi pavīdēja doma, ka partijai jāveido cits nosaukums, jo cilvēki vārdu salikumu “Zemnieku savienība” asociē tikai ar zemniekiem, un ilgu diskusiju rezultātā tika pielikts klāt “centriskā partija”, lai iezīmētu mūsu vietu politisko partiju spektrā. Šis nosaukums ir oficiāli reģistrēts, bet dzīvē ieviest jaunu zīmolu ir ārkārtīgi grūti, un es domāju, ka tas mums arvien nav izdevies. Kopš mēs vēlēšanās startējam un Saeimā darbojamies kopā ar Latvijas Zaļo partiju, jūtu, ka jēdzieni sāk saplūst, un tagad cilvēki mēdz teikt “zaļie zemnieki”. Logotipus gan izmantojam abus, jo partijas pastāv katra atsevišķi (kā paskaidroja Viesturs Silenieks, Latvijas Zaļās partijas (LZP) līdzpriekšsēdētājs, LZP logotipa idejas un vizuālā risinājuma autori ir paši partijas biedri – A. B.).
Cik liela ir logotipa nozīme partijas veiksmē?
Es domāju, ka tam ir diezgan liela nozīme, jo cilvēki jau daudzos gadījumos lemj, balstoties uz emocijām, nevis spriedumiem. Nav iespējams atcerēties visu partijas programmu un tās skaidrojumus, bet dažreiz tas, ko nevar izskaidrot, patīk, un viss!
 

Jaunais laiks (JL)
Atbild partijas ģenerālsekretārs Ēriks Škapars

Lai izveidotu partijas logotipu, 2002. gadā tika rīkots slēgts konkurss. Tajā tika uzaicināti piedalīties 17 mākslinieki, kuri varēja iesniegt neierobežotu skaitu darbu. Piedāvājumu izvērtēšanā piedalījās ne tikai partijas vadītājs Einārs Repše un tās valde, bet arī speciāli aicināti eksperti, viņu vidū arī mākslas zinātniece Ramona Umblija un Laimonis Šēnbergs. Trīs risinājumi tika izvirzīti finālā, to autori – Holgers Elers, Sanita Kreidere-Krīgere un Sandra Belsone. Logotipa versijas tika pilnveidotas, ņemot vērā vērtēšanas komisijas ieteikumus, un vēlāk, apskatot rezultātu, kā piemērotākais variants tika atzīts Sandras Belsones piedāvājums.

Vai esat apmierināti ar logotipu?
Es domāju, ka logo laika gaitā ir pierādījis savu dzīvotspēju, tas ir aktuāls arī tagad, tieši tāpat, kā bija aktuāls arī pirms sešiem gadiem, kad partija tika dibināta. Tas ir dinamisks, vērsts uz kustību un attīstību. Bulta un loks, manuprāt, cilvēka apziņā pastāv desmitiem tūkstošu gadu. Tas, protams, ir ierocis, tomēr vienlaicīgi tiek izmantots arī kā darbarīks, gādājot pārtiku. Pieļauju, ka tās, iespējams, ir dalītas jūtas, bet nenoliedzami šis ir viens no simboliem, kas cilvēku apziņā iespiedies ļoti, ļoti dziļi. Cilvēkam to ieraugot, uzreiz ir skaidrs – joki nebūs (smaidot). Neesmu bijis cieši iesaistīts logotipa izveides procesā, tomēr zinu, ka tumši zilā krāsa tika izvēlēta kā alternatīva pelēkai, jo tā ir dinamiskāka un aktīvāka. Pelēks ir pelēks un, manuprāt, neko neizsakošs. Nenoliedzami policisti, cilvēki, kuri strādā uz ceļa, vai dzinēji medībās tiek ietērpti košās krāsās, kas piesaista uzmanību. Tās parasti ir spilgti sarkana un luminiscējoši zaļa. Tomēr brīžiem tāds krāsojums, iespējams, atgādina papagaili, kad košumam neseko prātiņš un darbs.
Kā jums šķiet – vai Latvijā tiek novērtēts grafiskā dizaina potenciāls?
Mēs tomēr esam zemnieku tauta, kam tuva ir daba, un mums vairāk ir saprotams kaut kas tiešs un vienkāršoti uztverams – Vilhelms Purvītis, Jānis Brekte, Valdis Kalnroze. Ja runājam par kaut kādām formām un dizaina elementiem, latvietis, iespējams, tos tik pilnvērtīgi neuztver, lai gan man šķiet, ka pamazām mēs sākam izglītoties un labus rezultātus varēsim sasniegt arī šajā jomā.
Vai tas nozīmē, ka arī jūs pats pamazām apjaušat grafiskā dizaina nozīmi?
Es viņu vienmēr esmu apjautis, jo desmit gadus esmu nodarbojies ar uzņēmējdarbību un, kā ir pierādījies arī dažādās reklāmas akcijās, pat neliels elements, kas ir pareizi uztaisīts, var nospēlēt lielu lomu. Tas, protams, nekādā gadījumā nedrīkst būt pārvērtēts, tomēr tam noteikti ir jābūt un jābūt tiešam un saprotamam.

“Tēvzemei un Brīvībai”
Atbild partijas sekretārs 9. Saeimā Dzintars Rasnačs

Kā tapa jūsu partijas logotips?
Logotipa idejas autori ir divi cilvēki – Jānis Jākobsons, kura ieguldījums mūsu politiskās organizācijas veidošanā bija milzīgs (tagad viņš ir jau aizsaulē), un pašreizējais Rīgas izpilddirektors Andris Grīnbergs. Viņi abi piederēja pie Zinātņu akadēmijas cilvēkiem, kas bija vieni no aktīvākajiem tautas atmodas līdzdalībniekiem. Partijai veidojoties 1993. gadā, viņi nolēma logotipā izmantot šo senindiešu zīmi, kas Latvijā ir zināma kā Laimas krusts. Tas ir ieausts arī populārajā Lielvārdes jostā, kur tā forma ir apvīta ar īpatnēju papildu ornamentu. Ideja ieguva konkrētu vizuālu skici, šiem diviem cilvēkiem ciemojoties pie mākslinieka Ilmāra Blumberga, – visi trīs vienojās, un Ilmārs Blumbergs sagatavoja šīs zīmes uzmetumu. Tā simbolizē rotējošu sauli un apzīmē auglību, radīšanu, ilgu mūžu, svētību un laimi. Tā ir arī latviskuma simbols tādā ziņā, ka senlatvieši šo zīmi izmantoja daudz un dažādos rakstos, tā parādās visur – tautastērpos, cimdos, šallēs. Sākotnēji mēs izmantojām divu krāsu fonus – debesu zilu vai sudrabpelēku. Uz tiem, manuprāt, šī zīme izcēlās spēcīgāk, tā šķita gluži telpiska. Dzeltenais fons tika ieviests vēlāk, 90. gadu nogalē. To ieteica reklāmas speciālisti, jo dzeltenais fons vairāk izceļot personības, mūsu rīcības cilvēkus, kas tobrīd startēja vēlēšanās. Tagad dzeltenais ir partijas atpazīšanas krāsa, taču, manuprāt, reklāmas speciālisti, kam ir dziļāka izpratne par krāsu nozīmi kampaņās, varētu sniegt vēl citus pamatojumus.
Kā notiek vizuālo risinājumu pārspriešana jūsu partijā?
Šobrīd partijas darbojas pēc pilnīgi citiem principiem nekā 90. gados. Toreiz mēs strādājām, balstoties uz entuziasmu. Konsultējoties ar konkrētās jomas un līdzīgu jomu speciālistiem, visu darījām paši. Šodien visu paveic reklāmas aģentūras, kas konsultējas ar partijām, taču tas nenozīmē, ka tās vienmēr dara tā, kā to paģēr politiķi, jo viņi nekad nebūs šīs jomas speciālisti. Kampaņas un logotipu izmantošana kļuvušas profesionālākas, lai gan agrākam entuziasmam un diletantismam, kura laikā arī es biju daudzu kampaņu vadītājs, bija sava patīkama aura.
Vai jums ir nācies saskarties ar neatbilstošu šīs zīmes interpretāciju?
Zīme, ko mēs esam izmantojuši, neizraisa negatīvas emocijas vai asociācijas ar svastiku, jo tā ir vērsta pretējā virzienā un vēl papildināta ar ornamentālu apdari, tomēr starptautiskā apritē šīs zīmes lietošana ir sarežģīta. Piemēram, ja es, esot Vācijā, pastaigāšos krekliņā ar šo zīmi, ne katrs sapratīs, jo lielākā cilvēku daļa ir stipri vien neizglītota šajā jomā. Eiropā pat bija vēlēšanās aizliegt daudzus šos senās Indijas simbolus, ne tikai svastiku, taču, manuprāt, zīme nav vainīga, ka to nelietīgi valkā, un senindiešu simbolikas aizliegšana būtu vērtējama kā prāta un zināšanu trūkuma pazīme. Vācijā par šo lietu bija nopietnas debates, un rezultātā zinātnieki un organizācijas, kas šo jomu labi pārzina, pierādīja noliedzošās attieksmes nepamatotību.

Tautas partija
Atbild partijas biedrs, 9. Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns

Kā tapa partijas logotips? Kurš ir tā autors?
Vienīgais, ko es varu nosaukt kā simbola idejas un, iespējams, arī uzmetuma autoru, ir Andris Šķēle. Stāsts, ko es zinu, ir šāds: viņš saņēmis ļoti daudz piedāvājumu no dažādiem māksliniekiem, bet tie viņu nav apmierinājuši. Ideja sēž pašā Dievā, tātad vadītāja galvā. Šajā gadījumā tā bija Andra Šķēles ideja, un simbolā viņš ietvēra partijas uzskatu sistēmu, kuras centrā ir ģimene vai divi vecāki, kas spēj radīt un uzaudzināt trīs bērnus, līdz tie paši kļūs spējīgi turpināt dzimtu. Te saskatāmas arī kristīgās vērtības, “jūs, bērniņi, nāciet” – trīs bērniņi un ar rokām vai kā citādi aizsargu veidojošie vecāki. Simbolā sistēmas ir ieliktas ļoti daudz tāpat kā Mocarta “Burvju flautā”, no kā visi masoni kaut ko izvelk ārā. Es pieļauju, ka Andris Šķēle pats simbolu ir arī uzzīmējis. Vakaros sēžot un, iespējams, izmantojot kādas piedāvātās skices, radījis to, kas pašam šķita vispareizāk. Māksliniekus politiskās partijas reti interesē, viņi Tautas partiju neveidoja, un tas nebija viņu pašu bērns. Manuprāt, Tautas partija ir tā partija, kuras biedri visvairāk lieto partijas simbolu ikdienā, piemēram, visi lepni staigā cits citam pretī ar nozīmīti. Protams, katra nozīmīte apliecina piederību grupai, un, tā kā Tautas partija ir diezgan hierarhiska, ziņa par to, ka “es piederu pie varas” vai “es piederu pie tiem, kas pareizi domā” ir svarīga. Es pats esmu kā brīva vārna, man piederība grupai ir daudz mazāk svarīga nekā indivīda brīvība, līdz ar to es sevi neapgrūtinu ar simbola lietošanu un nozīmīti, protams, nenēsāju, bet es saprotu, kāpēc tā ir vajadzīga citiem, un tas nav pats sliktākais, ar ko cilvēki nodrošinās. Es esmu pārāk savrups, lai sevi vērtētu kaut par puskapeiku augstāk caur piederību kaut kam.
Jūsu logotips ir tas, ko visi pamana, visi atminas oranžo krāsu...
Oranžā krāsa nav Tautas partijas izgudrojums, visas tā sauktās tautas partijas tādējādi sev piesaista uzmanību. Šajā gadījumā krāsa nav simbols, tas ir tas pats, kas papagailim sarkanās spalvas vai mērkaķim lielais dibens. Mēs zinām vīriešu un sieviešu attiecības, un politiskās partijas no tām nevar izsprukt, tās uzvedas tieši tāpat, kā uzvedas cilvēki, kā uzvedas sievietes, kā uzvedas vīrieši. Partijām uzmanība un mīlestība ir daudz svarīgāka nekā citām sociālajām grupām. Teiksim, makšķerniekiem ir svarīgs klusums vai labs kāts, un arī viņi veido sociālas grupas, bet politisko partiju galvenais mērķis ir pievērst sev uzmanību, tāpēc arī konservatīvām partijām ir jāatrod veids, kā sevi izpaust. Un tad, kad simbols ir izvēlēts, tas ir jānes cauri visu pastāvēšanas laiku – gan dienās, kad kaut kas krīt, gan dienās, kad viss ir kārtībā, jo tas kļūst par tradīciju un vērtību tāpat kā vecāsmātes saderināšanās gredzens mazmeitai.
Vai jaunās paaudzes piesaistei būtu nepieciešami laikmetīgāki akcenti?
Jaunās paaudzes uz sarkanām lūpām un īsiem brunčiem ir tikpat krītošas kā vecās, taču tie, kas uztur paaudzi pie paaudzes, ir nemainīgi rituāli.
Cik liela nozīme logotipam ir partijas veiksmē?
Ja pašas partijas darbība ir veiksmīga, ja tā realizē varu sev izdevīgos laikos un tās pieņemtie lēmumi sabiedrības dzīvē atspoguļojas pozitīvi, lūk, vienā mirklī cilvēki var skatīties uz šo simbolu kā stipru ģimeni simbolizējošu, bet tajā pašā laikā citā situācijā pret to var vērsties arī kā pret neizpildītu solījumu. Piemēram, partijas “Latvijas ceļš” simbolu varēja uzlūkot gan kā zīmi Latvijas karoga krāsās, gan kā noslēgtu formu, kas veda strupceļā. Līdz ar to katrs simbols var spēlēt gan par labu, gan par sliktu, tas ir atkarīgs no situācijas un tās sociālās grupas lieluma, kura sevi asociē ar šo partiju. Ar simboliem vien krāso, ko gribi, tāpat nenoķersi!

Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs” (SC)
Atbild apvienības valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa palīdze Svetlana Savicka

Kā jūs izvelējāties, ar kuru reklāmas aģentūru vai mākslinieku strādāt?
N. U.: 2006. gadā mēs organizējām nelielu tenderi, kurā piedalījās aptuveni desmit dažādi autori – gan amatieri, gan profesionāļi. Tenderis, protams, nebija īstens – tas tika izsludināts tikai starp maniem draugiem un tuviem kolēģiem. Rezultātā saņēmām daudz un dažādus variantus, gan interesantus, gan, maigi izsakoties, pavisam neinteresantus, piemēram, ar kaut kādiem putniem. Jau sākotnēji man iepatikās viena autora ideja, pie tās mēs strādājām diezgan ilgi un galu gala dabūjām mūsu logotipu – “cilvēciņu”, kā mēs to saucam. Tieši cilvēks kā centrs visam ir mūsu ideoloģijas pamats – valstij ir jāstrādā katra sava iedzīvotāja labā neatkarīgi no viņa mantiska stāvokļa, dzīvesvietas, vecuma, dzimuma vai tautības. Autora vārdu es nevaru nosaukt, jo viņš ir diezgan pazīstams latviešu mākslinieks un nevēlas, lai viņa vārds būtu saistīts ar kādu konkrētu politisko spēku. Es cienu viņa nostādni, sevišķi ņemot vērā, ka viņš izstrādājis mums ļoti labu logotipu. 2008. gadā to mazliet pārveidojām – tagad mēs izmantojam Eiropas sociāldemokrātu sarkano krāsu, jo SC ir sociāldemokrātiska politiska apvienība. Arī fontu ieviesām it kā “modernāku”, tas ir vieglāk izmantojams arī drukātos reklāmas materiālos.
S. S.: Iepriekšējā krāsa drukas darbos šķita pārāk tumša.
Esmu dzirdējusi, ka partijas izvairās ieviest izmaiņas logotipos.
S. S.: Man liekas, ka tas nav pareizi, jo katrai partijai un katram politiķim ir jāattīstās, viņu attieksmei pret cilvēku problēmām ir jābūt elastīgai. Mēs nebaidāmies mazliet mainīt logo, jo vēlamies būt atbilstoši tagadējai situācijai – ekonomiskai, politiskai un tā tālāk. Logotipu izmantojam vienmēr un visur, mēs to uztveram kā savu preču zīmi. Es domāju, ka tas ir būtiski, jo cilvēki redz tavu logotipu un asociē tevi ar konkrētu organizāciju. Tas ir ietverts visos informatīvos materiālos, mums ir bijuši dažādi priekšmeti ar partijas simboliku – pildspalvas, atstarotāji, uzlīmes un citi.
Kāda bija sadarbība ar mākslinieku? Vai viss noritēja raiti un gludi?
N. U.: Es pats runāju ar mākslinieku, strādājot pie logotipa versijām. Arī gala variantu izvēlējos viens pats, uzņemoties šo atbildību vienpersoniski. Protams, raiti un gludi viss nenotika, tomēr, manuprāt, tas ir normāli. Ja logotips būtu izstrādāts raiti un gludi, tas būtu garlaicīgs logotips.
Vai apzināti līdz šim logotipā neizmantojāt etniski interpretējamus simbolus?
N. U.: Tieši tāpēc, ka mūsu uzmanības centrā ir pats cilvēks, neraugoties uz viņa tautību vai dzimto valodu, mēs neizmantojām un neizmantosim etniski interpretējamus simbolus.
Vai, jūsuprāt, atšķiras krievu un latviešu vizuālās uztveres, gaume?
N. U.: Tagad, ņemot vērā globalizāciju, – nē.