Pieraksties jaunumu saņemšanai uz e-pastu:
Virsraksts gan aplams - komunismu sabiedrība nekad nav piedzīvojusi - tas tāpat kā Kampanelles "Saules pilsēta" ir tikai teorētisks modelis, un neviens nezina, kā būtu ar dizainu tajā. Iepriekšējam komentētājam: 70. gados padomija neatpalika "par gadiem divdesmit trīsdesmit no brīvā tirgus ekonomikas valstīm" - vidējais dzīves un komforta līmenis PSRS bija krietni virs vidējā pasaulē un no Rietumeiropas atpalika par gadiem 5 maksimums. Izrāviens sākās beidzoties aukstajam karam, kad Rietumu ekonomikā tika iepludinātas līdz tam slepenās tehnoloģijas (t.i. zaļā gaisma mobilajiem telefoniem, mikroviļņu krāsnīm, audio un video tehnikai utt.), bet PSRS izmisīgi mēģināja uzturēt pie dzīvības sociālās nodrošināšanas sistēmu (augstas pensijas, bezmaksas medicīnu, izglītību utt.).
Kā "to" laiku liecinieks varu piebilst, ka padomijas lielā politika vismaz oficiāli auksto karu centās ievirzīt kapitālisma un sociālisma nometņu mierīgā ekonomiskā sacensībā. Tās īpatnība bija, ka iekš padomijas, t.sk. padlatvijas radās tūkstošiem skaistu dizaina paraugu un darbojošu maketu visdažādākās nozarēs. Tie tika fotografēti, izstādīti dažādās izstādēs, izziņots par ražošanas uzsākšanu un viss. Tālāk projekti nogūlās plauktos un dienas gaismu tā arī neieraudzīja ar dažiem retiem izņēmumiem. Šie retie izņēmumi, nonākuši reālās ražošanas tehnologu rokās pārveidojās līdz nepazīšanai un aizgāja kā jau visi padomijas izstrādājumi. Neskatoties uz visu to, mēs toreiz bijām jauni, iemīlējušies savā profesijā bijām radoši laimīgi un dzīvojām jautri. Kaut arī zinājām, ka padomija atpaliek par gadiem divdesmit trīsdesmit no brīvā tirgus ekonomikas valstīm un ka panākt tās nav ne mazāko cerību. Varbūt šodien tās cerības ir mazliet vairāk attiecībā uz postpadlatviju, neskatoties uz to, ka mana paaudze tā arī neieraudzīs Latviju uz viena soliņa ar skandināviem un pārtikušajiem rietumeiropiešiem. Lai! Mans laiks ir jau garām. Šis vairs nav mans laiks. Man nepatīk šodienas dizains ar maziem izņēmumiem. Iet strupceļā tāpat kā finanses, tikai ar lielāku inerci. Tai bezjēgai kādreiz jābeidzas!