Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Vannu un izlietņu ražotājs “PAA” no tiesas ir glīta bilde, ko karināt uz Latvijas rūpniecības publiskās izkārtnes: tapis laikā, kad valsts industrija masveidā agonēja, šodien jau pircēju ir pārliecinājis izvēlēties ne lētu Made in Latvia produktu. Ko uzņēmums domā par dizainu?

Nesenajā dizaina un valsts attiecībām veltītajā diskusijā “Vai dizainam būt Latvijā” kultūras ministre cildināja tos nedaudzos ražotājus, kuri virsotnē izsitušies pašu spēkiem, negaidot valsts interesi un līdzdalību. Bet varbūt taisni tāpēc šo virsotņu ir tik maz, ka valstij līdz šim nav bijis skaidri būvēta un stratēģiska redzējuma par Latvijā radītu produktu un dizaina iespējām valsts ekonomikā un valsts identitātē? Pa mediju lappusēm ar veiksmes stāstiem cirkulē arvien tie paši uz roku pirkstiem skaitāmie Made in Latvia radītāji.

Uzņēmums “PAA” ir radījis konkurētspējīgu produktu un pārliecinājis patērētāju iegādāties nebūt ne lētu Latvijas preci – vannas un izlietnes (lai gan uzņēmums ražo arī pazīstamā skandināvu zīmola Ifo izstrādājumus, tie veido tikai 5 % no “PAA” produkcijas apjoma). Veiksmes stāstam – kā jau daždien – ir romantisks sākums ar trīs puišu rokām vairāku mēnešu laikā šķūnītī uzbūvētajām pirmajām divām vannām. Darbības laiks – deviņdesmito gadu pirmā puse, kad viena pasaule bruka un otra cēlās. Latviešu rūpniecības bilanci šai laikā zīmē masveida bankroti un neatgriezeniski zaudējumi; “PAA” kāpa kalnā. Šodienas ekonomiskā krīze pēc definīcijas attiecas arī uz “PAA” kā ar nekustamo īpašumu tirgu un celtniecību pakārtoti saistītu produktu ražotāju. Uzņēmums ekonomiskajās svārstībās stāvokli stabilizē, palielinot eksportu: pērn tas veidoja trešo daļu, bet šogad ārvalstīs pārdod pusi no saražotā. Lielākoties Ukrainā, kur darbojas “PAA” meitas uzņēmums, Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Vācijā un Zviedrijā.

Darbības sākumā – deviņdesmitajos – uzņēmuma galvenā interešu zona bija produktu vizuālais efekts, laika gaitā “pievelkot” arī tehniskos risinājumus un ergonomiku. “PAA” orientējas uz tirgiem, kur uzsvērta vizuālā “pretenzija” joprojām ir aktuāla. Taču, tāpat kā vairākums latviešu ražotāju, arī “PAA” vadītājs Pēteris Treicis kļūst distancēts un aizdomīgs pie jēdzieniem “dizains” un “dizainers”. Raksta sākumā minētā diskusija, kurā valsts sektors ar ražotājiem un dizaineriem mēģināja vienoties par savstarpēju izdevīgumu, rādīja, ka apzīmējumi ir izplūduši. Sarunāties ir grūti arī tāpēc, ka katrs runā savā valodā. Vienam dizaina “pievienotā vērtība” ir ergonomiska, funkcionāla un estētiska izstrādājuma kvalitāte, otram dizains ir modīga ārišķība, ko, pielīmējot attiecīgu etiķeti, var pārdot par lielāku cenu. Iespējams, ka “totālā” dizaina teorijas un pasaules zīmoli ir glorificējušas dizaineru kā personību, izdarot lāča pakalpojumu dizainam. Jo dizainers nav Dievs, kurš sabiedrību vai kādu kompāniju var aplaimot ar ģeniālām idejām. Dizainera darbs uzņēmumā nozīmē spēju strādāt komandā un sūrā darbā izslīpēt idejas līdz gataviem, tirgū konvertējamiem produktiem.

Pēteris Treicis atzīst, ka topošā uzņēmuma pirmā vanna bija gatava produkta kopija, kam sekoja oriģināli izstrādājumi. Kopijas, patapinājumi un viltojumi ir neatņemama vēstures procesa sastāvdaļa no industrializācijas sākumiem un visdrīzāk būs arī turpmāk; ne viens vien dizainers un ražotājs ir pārliecinājies, ka vismaz Latvijas apstākļos produkta patentēšana ir bezjēdzīga mētāšanās ar naudu. Lai gan uzņēmuma vadītājs aktīvi piedalās jaunu produktu radīšanā, “PAA” ir pārkāpis ierasto latviešu rūpniecības “noskatīju un uzlaboju” sistēmu – Pēteris Treicis uzsver profesionālu vai māksliniecisku izglītību ieguvušu autoru līdzdalību. Pastāvīgi “PAA” strādā Dace Garleja, te strādāja gleznotājs Jānis Titāns, uzņēmums ir sadarbojies ar arhitektu Gundaru Vērpi. Bez tam “PAA” ir ieguvis tīkamu pozitīvo tēlu ar attīstītas demokrātijas zemēm raksturīgu atvērtību topošajiem dizaineriem un publiskām akcijām, nebaidoties šķiest laiku un resursus:pirms dažiem gadiem rīkotais vannu konkurss bija košs un pacilājošs gadījums Latvijas rēnajā dizaina dzīvē un turklāt beidzās ar reālu rezultātu. Lai arī vairums pievilcīgo konkursa darbu nebija rentabli rūpnieciskai pavairošanai, uzvarētāja Edgara Amerika projektētā vanna ir sekmīgi ieviesta ražošanā. Mākslas akadēmijas students Aleksandrs Beznosiks pēc paša iniciatīvas sadarbībā ar uzņēmumu turpināja strādāt pie sava konkursa projekta un dabūja ideju līdz rezultātam. Organic ir varbūt viena no pretenciozākajām, bet arī stilīgākajām “PAA” ražotajām vannām, kas atsaucas uz “brīvās formas” modes tendenci; sadarbība joprojām tiek attīstīta. Kursadarba ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijas vides mākslas studenti pasniedzējas Ingūnas Eleres vadībā radīja vairākus interesantus piedāvājumus “PAA” prezentāciju zāles vannasistabai, kuri gan līdz īstenošanai nav tikuši.

Skandināvi bieži pat sīku industriāli ražotu nieku mēdz apzīmēt ar autora vārdu, kāpinot dizainera atbildību un ceļot izstrādājuma vērtību. Latvijā šāda prakse nedarbojas, arī “PAA” katalogā produkti pašlaik ir anonīmi – latviešu dizainers vēl nav nopelnījis uzticību būt par bonusu. Pēteris Treicis prāto par sadarbību ar kādu itāli, lai melodiskā uzvārda galotne gan Austrumu tirgū, gan konservatīvajā Rietumeiropā darbotos kā “PAA” ražoto lietu “pievienotā vērtība”. Un šai vietā man iegribas skaņi un patētiski, taču cerīgi klaigāt: “Latviešu ražotāji, dodiet iespēju; dodiet vārdu latviešu dizainam! Latviešu dizaineri, nepieviliet!” Bet valstij ar stratēģisku plānu ir jāstāv blakus.