Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Vai Latvijas dizaina izglītības sistēmai ir nepieciešama revolūcija? Kas ir Latvijas dizains? Vai mums ir Latvijas dizaina attīstības vīzija? Šo jautājumu kļūst arvien vairāk, ja sākam iedziļināties Latvijas dizaina izglītības jomā. Jādomā par izglītības ieguvēju – cilvēku, kurš zina, ko meklēt un kur. Dizains ir viens no “karstajiem kartupeļiem”, kas pašlaik tiek intensīvi mētāts radošās industrijas kontekstā kā izcils pievienotās vērtības radītājs. Vai mums ir iespēja, vēlme un mērķis radīt Latvijā pasaules līmenī konkurētspējīgu dizaina izglītību? Kvalitāti, kuras atdeve būs talantīgs speciālists, kurš strādās gan Latvijas, gan pasaules tirgum, bet ieguvējs būs mūsu sabiedrība, saņemot kā valsts tēla spodrināšanu, tā ekonomisko atdevi Latvijai maksātos nodokļos. Lai radītu kvalitatīvu dizaina izglītību, tā jābūvē uz stabiliem pamatiem, izvērtējot esošos plusus un mīnusus, meklējot labāko citu valstu dizaina izglītības programmās un atrodot mūsu pašu identitāti. Un – tas ir daudz svarīgāk par iepriekš minēto – jāmācās veidot diskusiju un pieņemt viedokļu dažādību, jo tikai tā varam noskaidrot virzienu, kurā meklēt atbildes.

Kopš 2008. gada janvāra Dizaina informācijas centrs (DIC) sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Valsts Kultūrizglītības centru izstrādā vienotu valsts dizaina izglītības konceptu, kā arī pamatus dizaina izglītības programmām. Koncepts paredz sakārtot pēctecību visos izglītības līmeņos, pilnveidot studiju un tālākizglītības programmas. Ir izveidotas desmit darba grupas, kurās strādā labākie Latvijas speciālisti, piesaistīti ārvalstu profesionāļi un dizaina izglītības eksperti, ekonomikas un izglītības ministriju speciālisti, uzsākta sadarbība ar Latvijas Dizaineru savienību un ražotāju pārstāvjiem. “Dizaina Studija” piedāvā iespēju iepazīties ar projektā iesaistīto speciālistu viedokli.

Daina Vītoliņa,
Dizaina informācijas centrs, direktore:
Dizaina izglītības tālākā attīstība ir ļoti aktuāla un būtiska visā pasaulē. Pirms desmit gadiem izglītība bija vadošais virzītājspēks, bet pašlaik industrijas un tehnoloģiju attīstība skrien uz priekšu neprāta ātrumā, savukārt izglītības sistēma netiek tai līdzi. Līdz ar šo projektu ir dota iespēja ne tikai iekustināt dizaina izglītības jautājumus, bet arī izvirzīt augstākus mērķus. Izveidot fleksiblu izglītības modeli, kas radītu izcilas un vispusīgi attīstītas personības – cilvēkus, kuri būs aktīvi, atvērti pārmaiņām,  spēs radoši domāt un izmantot iegūtās zināšanas. Izglītības programmu ieviešanai nepieciešams reāls turpinājums. Veiksmīgi iesāktajam vajadzīgs mērķtiecīgs attīstības darbs četros pamatvirzienos: 1) padziļināta izpēte gan izglītības, gan tautsaimniecības pieprasījuma jomā; 2) diskusiju formu izveide un attīstīšana, iesaistot gan nozares speciālistus, gan plašāku sabiedrību; 3) ražotāju un izglītības iestāžu sadarbības attīstīšana, t. sk. valsts atbalsta formu meklēšana; 4) finansējuma avotu (valsts, pašvaldību, industrijas, studiju maksas) piesaiste dizaina izglītības ieviešanas nodrošinājumam.

Agnese Miltiņa,
mākslas maģistre, Valsts Kultūrizglītības centrs, direktore:
“Revolūcija” dizaina izglītībā uzsākta pēc Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrizglītības centra iniciatīvas. Šobrīd jūtamies ieguvēji:
•    Sistemātiskā pieeja dizaina nozarei ir atklājusi daudz jauna, ko vērts pārņemt no pasaules pieredzes, izvērtējot gan veiksmes, gan neveiksmes. Piemēram, izcils šķiet Somijas Dizaina universitātes starpdisciplināro studiju modelis, kas izveidots sadarbības veicināšanai starp uzņēmējiem un studentiem.
•    Ir nodrošināta izstrādājamo dizaina izglītības programmu savstarpējā sasaiste un pēctecība. Jauna pieeja dizaina izglītībai tiek integrēta no mazo mākslas skolu mācību satura līdz pat doktorantūras līmenim. Koledžas līmeņa dizaina izglītības programmas izveide būs ieguvums jaunai augstākās izglītības iestādei, veidotai uz Liepājas mākslas vidusskolas bāzes.
•     Jāuzteic DIC piesaistīto starptautiski atzīto dizaina ekspertu kapacitāte, kas nodrošina pārliecību par topošo dizaina izglītības programmu starptautisko konkurētspēju.
Darbs notiek laikā, kad Latvijā uzsāktas vairākas būtiskas politikas plānošanas aktivitātes, kas nākotnē ietekmēs kopējo izglītības telpu: augstākās izglītības likuma, profesionālās izglītības koncepcijas un likuma, kā arī kultūras un radošās industrijas izglītības attīstības programmas 2009.–2013. gadam izstrāde.
Trīs svarīgākie uzdevumi nākotnē: izveidot efektīvu pedagogu tālākizglītības modeli; nodrošināt ciešāku izglītības iestāžu saikni ar uzņēmējiem; meklēt iespējas pilnveidot izglītības iestāžu finansiālo un materiāli tehnisko bāzi.

Gita Straustiņa,
mākslas maģistre, asociētā profesore, Latvijas Mākslas akadēmijas
Dizaina nodaļas Dizaina inovāciju un tehnoloģiju laboratorijas vadītāja:
Bieži labās ieceres, arī dizaina izglītībā, atduras pret finanšu trūkumu, sistēmas ne-elastību un vēl joprojām minimālu atbalstu no valsts, pašvaldībām un uzņēmējiem kā dalībniekiem šajā procesā. Līdz ar to ir apsveicama Latvijas Kultūras ministrijas īpašā ieinteresētība veicināt izglītību dizainā. Profesionālais dizains Latvijā ir cieši saistīts ar dizaina izglītības daudzpusīgumu un aktualitāti. Kā Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pārstāve iesaistījos konkrētajā projektā, jo akadēmija ir dizaina jomā vadošā augstākā izglītības iestāde Latvijā un apzinās savu atbildību, turpinot attīstīt izglītības iespējas šajā jomā. Ļoti ceru, ka labās ieceres realizēsies un Latvija līdz ar to iegūs ilgtermiņa attīstības perspektīvu ar dizaina palīdzību.

Juris Griķis,
uzņēmuma “Nakts mēbeles” direktors:
Ja gribam pastāvēt mūsdienu tirgus apstākļos, ir jāsaprot, ka pieprasījums un  piedāvājums nosaka tirgus būtību. Svarīgi būtu orientēties mārketinga un vadības zinātnēs par tirgus procesiem kopumā.
To apliecināja Deivids Grifitss, Anglijas Karaliskā mārketinga institūta lektors, kas atbrauca uz Rīgu ar lielisku lasījumu, kurā analizēja jēdzienus “dizaina vadība” un “vadības dizains”. Savukārt Martins Perns no Igaunijas labi raksturoja mūsu kopējā Baltijas dizaina pašreizējās stratēģiskās tendences – dizaina vadība ir dizaineru rokās, un tas nav reāls situācijas risinājums.
Pats uz šiem procesiem skatos ļoti pozitīvi un cerīgi, arvien vairāk par dizainu tiek runāts no “apakšas”. Ceru, ka dizainam arī valdība pievērsīsies kā valstiski stratēģiskam virzienam, kā to jau dara, piemēram, Dānijas valdība, investējot nacionālā dizaina programmas attīstības projektā 12 miljardu dāņu kronu gadā.

Martins Perns,
dizaina maģistrs, dizaina birojs KNOK, Igaunijas Mākslas akadēmijas produktu dizaina katedra:
Šīs programmas mērķis ir celt Latvijas dizaina izglītību augstākā un mūsdienīgākā līmenī, veidot valstī veiksmīgu dizaina kultūru un rūpniecību. Kāds varētu būt Latvijas ceļš, kā veicināt un radīt dizaina industrijas unikālo identitāti, ņemot vērā vēsturiskos (unikalitātes, kultūras) un pašreizējos (izglītības, rūpniecības) apstākļus? Dizaina izglītība Latvijā ir balstīta uz agrāko, novecojušo izpratni – uz materiāliem un tehnikām balstītām studijām, kamēr internacionālā dizaina izglītība strauji virzās uz priekšu, integrējot dizaina jomās citas disciplīnas. Tādējādi pirmā lieta, kas nepieciešama, ir pašreizējās situācijas analīze izglītībā, sabiedrībā un rūpniecībā. Vietējā rūpniecība būtu galvenā dizaina izglītības veicinātāja, jo ir nozīmīgs partneris, kas piedāvā studentiem prakses vietas un veido tik veiksmīgos sakarus izglītībai un darbam. Ja nav grūdiena no ekonomikas, izglītība nevar pati uzplaukt. Labākais veids, kā attīstīties, ir dažādas sadarbības formas, jo Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā, lielākā problēma ir nelielais apjoms visās jomās – nācijas, ekonomikas, dizaina izglītības, viena studentu kursa utt... Uz izglītību nav iespējams skatīties nošķirti no apkārtējās pasaules, no ekonomikas.

Katrīna Androšina,
profesore, Bolcāno universitāte un Berlīnes Dizaina universitāte:
Daudzos gadījumos jauni risinājumi rodas no “citādas” domāšanas. Tas nozīmē izglītībā priekšplānā izvirzīt ideju. Dizaineri ir nepieciešami kā tendenču, virzienu noteicēji un spin doctors – cilvēki, kas rada jaunas idejas jauniem uzdevumiem. Dizaina izglītībai vajadzētu fokusēties uz ideju radīšanas mācīšanu, radošu domāšanu. Augsta līmeņa angļu valodas apmācībai dizaina izglītībā būtu jābūt obligātai. Biežām ārvalstu vieslektoru lekcijām vajadzētu kļūt par neatņemamu dizaina izglītības sastāvdaļu..
Latvijas unikalitātei būtu jārāda modernās sabiedrības vēlmes, pieprasījums. Tas nozīmē ieguldījumu modernās tehnoloģijās un jaunos medijos. No otras puses – stiprajām amatniecības saknēm būtu jāpaliek par stabilu pamatu izglītības modeļa tālākai pilnveidei. Jāveido mehānisms, kas veicinātu sapratni un interesi par dizaina izglītību gan izvēlētajās industrijās, gan Latvijas sabiedriskajā domā kopumā.
Šis ir īstais brīdis Latvijas dizaina izglītības pilnveidošanai. Gan jaunu kursu ieviešana visos līmeņos, gan jau pastāvošo dizaina izglītības institūciju pilnveidošana ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā.

Masajo Ave,
profesore, Igaunijas Mākslas akadēmijas Produktu dizaina fakultātes vadītāja:
Latvijai ir svarīgi plānot izglītības iespējas dizainā ne tikai jaunajai paaudzei, kas nāk studēt tieši no vidusskolām, bet arī speciālistiem, kuri strādā saistībā ar ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Specifiska dizaina izglītības problēma Baltijas reģionā, kurā ir tikai jaunas un nelielas ražotnes, varētu būt tā, ka ražošanas speciālistiem nav iespēju apgūt dizaina pamatus, projektēšanu, iemācīties izprast dizainu kā savas ražotnes attīstības stratēģiju. Jādod iespēja tiem, kas ir aktīvi vietējā ekonomikā, iesaistīties augstākās dizaina izglītības ieguvē (piemēram, maģistrantūras kursā). Tādējādi augstākās izglītības iestāde kļūst par aktīvu platformu, kurā gan industrijas pārstāvji, gan dizaineri kopīgi mācās, domā, eksperimentē kā kolēģi. Līdz ar to studiju laiks funkcionē kā periods, lai sagatavotu reālus partnerus, kas nākotnē var kopīgi radīt oriģinālus nacionālus dizaina produktus.

Materiālu sagatavoja Inese Pētersone