Dizaina Studija. Telpa Forma Laiks

Sistēma, kad uzņēmumi uzturēja savas radošās laboratorijas un mākslinieku brigādes, pārceļas pagātnē. Tagad izdevīgāk kļuvis pirkt gatavu pakalpojumu un bieži pasūtītājs ar sava produkta reālo īstenotāju nemaz netiekas. Ražotājs un dizainers vairs nav komanda: ražotāji lieto freelance piedāvājumu un iepērk atsevišķus projektus, savukārt konkurētspējīgi ir tie dizaina uzņēmumi, kas nodarbojas ar savu projektēto izstrādājumu montāžu, detaļas pasūtot dažādiem ražotājiem.

Pasūtītājs šodien sagaida kompleksu pakalpojumu, sākot ar reklāmas kampaņas un poligrāfijas materiāliem un beidzot ar izstāžu iekārtojumu un iekštelpu noformējumu. Atšķirībā no latviešu arhitektu birojiem, kuru daudzums uz teritorijas vienību vakareiropiešiem liek patiesi brīnīties, to sekmīgo biroju skaits, kuri sevi pozicionē kā dizaina uzņēmumus, ir niecīgs. Milzīgu dizaina segmentu savās rokās sakampuši reklāmas biroji – pieprasījums ir tik liels, ka šajā tirgus sektorā ieplūst iespaidīga amatieru masa. Izglītības institūcijas savukārt sūrojas, ka jaunajiem dizaineriem trūkst darbavietu; tirgus un speciālistu sakabe acīmredzami buksē.

“VV Stils” pieder pie tiem nedaudzajiem dizaina uzņēmumiem, kas atrodas dinamiskā kāpumā, lai atļautos pat nosacīti altruistiskus izlēcienus (birojs nule ir iekārtojis privātu, apjomīgu izstāžu zāli, ko iecerēts atvēlēt nekomerciāliem mākslas pasākumiem). Tamdēļ ir vērts papētīt biroja “VV Stils” vēsturi un darba mehānismu. Studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļā Armands Vecvanags ieguva iespēju apmaiņas programmas ietvaros gadu mācīties Humbolta universitātē ASV; sekoja vilinošs darba piedāvājums Amerikā. Un visdrīzāk šajā vietā sākas vēstījums par uzņēmēja talanta caurstrāvotu romantismu. Jo 90. gadu vidū vēlme atgriezties mājās, lai radītu nacionālu dizainu, varēja izklausīties pēc “ansīša” jūsmas. Romantisms tomēr bija cementēts racionālos pamatos, jo pēc dažiem gadiem Armands Vecvanags kopā ar tagadējo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāju Andri Ozolu nodibināja “Dizaina namu”, iemitinoties pašu glīti rekonstruētajās, vēsturiskajās Leitnera velosipēdu fabrikas telpās; Vecvanags kļuva par uzņēmuma radošo direktoru. Iestādījums darbojās sekmīgi (biroja un Vecvanaga kontā, piemēram, ir kluba Nautilus projekts), taču Latvijas ekonomiskās attīstības pakāpiens nacionālā dizaina programmas īstenošanai tobrīd vēl nebija gatavs. “Dizaina namam” izdevās kļūt par brenda Kartell vienīgo pārstāvi Baltijā, un tas pievērsās dizaina zīmolu tirgošanai. Praktiskais romantiķis Vecvanags tomēr palika pie saviem ideāliem un 2001. gadā kopā ar Ģirtu Vītolu nodibināja dizaina biroju “VV Stils”. Zviedru dizaina zīmola Zero īpašnieks Andris Nolendorfs karjeras sākumu pirms trīsdesmit gadiem atceras kā mētāšanos pa īrētām garāžām, bet Vecvanagam un Vītolam tas saistās ar sīciņu dzīvoklīti, kurā ieeja veda gar sausajām mazmājiņām. 2003. gadā “VV Stils” pārcēlās uz pastāvīgām telpām, un mājaslapa www.vvs.lv daiļrunīgi liecina par attīstību un šajā laikā sastrādāto. Sabiedrībai manāmākais pienesums urbānajā telpā visdrīzāk ir kā vietējais zīmols radītā Double Cofee tīkla korporatīvā identitāte. Tas nupat ir izpleties ārpus mūsu valsts ietvariem, ieviešoties kā Viļņā un Tallinā, tā Baltkrievijā un Ukrainā.

Patlaban uzņēmumā strādā trīsdesmit seši algoti darbinieki, no tiem četri – profesionāli dizaineri ar Latvijas Mākslas akadēmijas izglītību; vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu klientam pilnu servisu, uzņēmums darbojas kā ģenerāluzņēmējs un iepērk vajadzīgo dizaina pakalpojumu ārpus biroja. “VV Stils” uztur savu metālapstrādes darbnīcu un galdniecību, tā darbība attīstījusies dažādos virzienos: tiek veidoti kompleksi interjera projekti ar pilnu vizuālo tēlu un realizāciju; projektēti un īstenoti oriģināli dizaina priekšmeti individuāliem pasūtītājiem; nozīmīgu segmentu veido dizaina objekti – apbalvojumi; nelielās partijās izgatavoti un veikalos vai caur izstādēm realizēti dizaina izstrādājumi atpūtai (grili, šūpuļtīkli u. c.); uzņēmums izstrādā un īsteno arī ekspozīciju projektus. Pēdējais izaicinājums jau ir rāviens arhitektu dārziņā – koka saliekamo brīvdienu mājiņu projekts, kuras iespējams komplektēt pēc moduļu principa. Panākumos no svara ir sekmīga tirgzinība ar eksportu austrumu virzienā: tur mēs joprojām nozīmējam Rietumu kvalitāti, kas ir vieglāk pieejama mazāku attālumu, pievilcīgāku cenu un neesošas valodas barjeras labad.

Taču “VV Stils” pēdējais veikums no tiesas ir romantisma gultnis komerciālo panākumu straumē. Pirms vairākiem gadiem uzņēmums iegādājās pussabrukušu bijušo padomju armijas termoelektrocentrāli Slokas ielā. Pēc rekonstrukcijas pagājušā gada nogalē tika atvērta multifunkcionālā objekta pirmā kārta; centrālo vietu tajā ieņem 325 m² lielā izstāžu zāle – sākotnējā pašu uzņēmuma šovrūma ideja apauga ar altruismu un izvērtās par ieceri nekomerciāliem kultūras pasākumiem, vienalga, dejai, kino, modei, mākslai vai studentu projektiem. Priekšroka, saprotams, dizainam. Nākamā kārta paredz vēl 260 m² telpas vēsturiskajos korpusos, lai atvērtu fotostudiju, iespējams, latviešu dizaina salonu, konferenču telpas. Projekta beidzamajā kārtā ir plānota piebūve, kas tiek risināta kompleksi ar kaimiņu gruntsgabala īpašnieku (projektu patlaban veido arhitekts Guntis Grabovskis). Iznākumā zem viena jumta biedrosies radniecīgi radoši profesionāļi – dizaineri, poligrāfi, arhitekti. Un Vecvanags joprojām auklē ideju par mūžizglītības dizaina skolu jebkuram interesentam. Kāda cita mutē tāds romantisms izklausītos pēc mākoņu stumdīšanas. Vienmēr apbrīnoju pragmatiskos ideālistus; varbūt nacionāls dizains tomēr ir iespējams mazai un ne īpaši saticīgai tautiņai pie Baltijas jūras!?