Pieraksties jaunumu saņemšanai uz e-pastu:
Minot vel jau minētajam var paskatīties uz dizaina pozīciju no globālā skatpunkta vienkāršotā formā. Pirmā attīstībās fāze ir materiālu resursi (Latīņamerika, Krievija - pārdodam koku), otrā ir ražošana (Āzija - pārdodam krēslu), treša ir pievienotās vērtības un vajadzību radīšana (ASV, Eiropa - pārdodam estētisku un funkcionālu krēslu). Latvijai kā ES sastāvdaļai nav potenciāla ilgtermiņa konkurencē bez dizaina attīstības. Jautājums nav "Kas?" un "Vai?" jautājums ir "Kad?" un "Kā?".
Sākums bija samerā lasāms, līdz dizaina tēma tika ievirzīta Gaismas tīklā, dziesmusvētkos un zilajās govīs. Diemžēl prātīgākais un tiešākais kas rakstā parādijās bija ka "Daudziem uzņēmumiem Latvijā vēl aizvien trūkst izpratnes par dizaina lomu jebkura mūsdienīga, augstas pievienotās vērtības produkta ražošanā." Kā būtu ja sāktu ar valsts iestādēm? Kādēļ termins "dizains" vēljoprojām ir svešvārds visām ministrijām ieskaitot KM? Spriežot pēc oficiālās informācijas Latvijā dizains NAV! Nav tādēļ ka tas nav definēts nevienā ministrijā, nav tādēļ ka bez publiskas atzīšanas tas nevarēs saņemt atbalstu nozares vienotai plānveidīgai attīstībai. Līdz Nīderlandes grafiskajam dizainam, Skandināvu industriālajam vai Itāļu modes dizainam mums vēl ir ļoti ilgs ceļš ejams, bet vēl ilgāks tas būs kamēr dizains būs neatzīts un neizprasts termins sabiedrības iekšienē. Risinājumam ir 2 ceļi kuri jāiet. Pirmais formālais un ilgstošais ir nozares definēšana, atzīšana un plānveidīga attīstība apvienojot KM,EM, Izglitibas m. un jau tuvākajā nakotnē ļoti iespējams arī Vides ministriju kopējos resursus. Nākamais posms būtu "Design council" izveidošana ar mērķi nozares plānveidīgai attīstībai apvienotai ar vienotas nacionālās "sejas" veidošanu. Šis minētais ceļs noteikti nebūs īss un pie veiksmīgākā scenārija mēs pirmos rezultātus varētu sagaidīt pēc 15 gadiem. Otrs ceļs kas jāveic ir šķietami vienkāršāks, iespējams uzsākt jau rīt un tieši tas ir tas kur visātrāk būs iespējams salīdzināt valstiski sasniegto dizaina jomā - t.i. jebkuram valsts pasūtijumam jābūt par piemēru pārējai videi! Salīdzināsim šobrīd - tūrisma informācijas arhitektūra Rīgā?, Latvija.lv mājaslapa?, Kultūras ministrijas mājaslapa!!!!?, Informācijas un interjera dizains lielākajā daļā valsts iestāžu!? Lielākoties (ar atsevišķiem izņēmumiem) jebkura dizaina forma valsts komunikācijā ir fantastiski zemā līmenī. Aplūkojiet visus valsts izdevumus un parēķiniet cik no tiem ir iespējama un ļoti vēlama pieminēta dizaina pievienotā vērtība?! Šķiet ja valsts apņemtos atbalstīt dizainu, darba dizaineriem pietiektu! Tas būtu lielisks sākums!
.jpg)
