Dizaina Studija: Kad uzņēmums ARS TELA ir dibināts?
Alvida Kauliņa: Mūsu uzņēmums darbojas jau vairāk nekā trīs gadus, bet kopumā gan jārēķina četri, jo kādu pusgadu veltījām izpētei un dizaineri eksperimentēja ar materiāliem un tehniskajām iespējām. Strādājam ar tekstildizainerēm Zitu Zaržecku, Odetu Birmani, Anitu Bogustovu, un šogad esam uzsākuši sarunas par sadarbību ar dizaina skolām, īpaši Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu – no nākamā gada pie mums tiks sūtīti studenti praksē. Skolotāji un tekstila nodaļas vadītāja ir ļoti pretimnākoši un gandarīti, ka audzēkņiem var sniegt tādu iespēju.
DS: Vai sadarbību ar dizaina skolām esat plānojuši kā ilgtermiņa programmu?
A.K.: Jā, vajadzētu, kaut visam vienkārši nepietiek laika. Paiet gads vai pusotrs, kamēr jaunie dizaineri apzinās uzņēmuma ražošanas specifiku. Sadarbības modeļi ar dizaineriem mums ir dažādi. Pieņemam gan darbā, gan uz atsevišķiem līgumiem, kuros tiek radīts dizains noteiktam produktam. Tas palielina izmaksas, bet to vērtēju kā ilglaicīgu ieguldījumu. Tekstila jomā varam attīstīties un konkurēt, tikai pateicoties produktu dizainam un labu audēju komandai. Līdz ar to nākas atteikties no iespējamās peļņas un vairāk ieguldīt dizainā, ko citi uzņēmumi dara nelabprāt. Mūsu specifika ir piedāvāt pasūtītājiem individuālu dizainu un risinājumu. Vēlamies konkurēt ne tikai kā ražotāji, bet arī kā dizaineri.
DS: Uz ko jūs orientējaties – Latvijas vai ārvalstu tirgu?
A.K.: Sākām mēs ar ārvalstīm. Latvijas tirgū veiksmīgi uzsākām darboties tikai pagājušajā gadā. Pasaulē ar masveida ražošanas procesu cilvēki ir jau apraduši un viņus arvien vairāk interesē lokāli veikaliņi, mazas piparbodītes, un tiek vairāk novērtētas ar rokām darinātas lietas, to unikalitāte un attālināšanās no masu produkcijas un standartizēta skaistuma. No otras puses, vēl joprojām saskaramies ar to, ka mūs salīdzina ar Indiju un Ķīnu, un ir jāskaidro, ar ko tad mēs esam atšķirīgi. Tas parasti ir pirmais jautājums, pēc tam jau runā mūsu darbi. Profesionāļi saprot, ka tas nav masu produkts. Bet ir grūti, jo Eiropā tomēr mēģina stipri pazemināt cenas. Bet tad, kad izveidojas sadarbība, tad vairs nav svarīgi, ka esi no Latvijas, tās jau ir biznesa attiecības. Savukārt Latvijā tirgus ir mazāks, tomēr grūtāk pieejams un ir nepieciešams ilgāks laiks, lai klientu iepazīstinātu ar preci un pārliecinātu par tās kvalitāti. Tāpēc praktiski tikai pagājušo un šo gadu mums sāk veidoties izvērsta sadarbība ar dažādiem Latvijas uzņēmumiem.
DS: Kādās valstīs meklējat sadarbības partnerus?
A.K.: Tirgus situācija mainās, mainās produkti un pieprasījums. Šobrīd mēģinam intensīvi ieiet vācu tirgū, kur valda diezgan liels konservatīvisms. Tāpēc ir jādomā par produktu līnijām, kas uzrunās tieši viņus. Mainām materiālus, jo viņu attieksme izpaužas arī, piemēram, nepatikā pret linu – tas šķiet par asu. Ar Japānu ir vieglāk, jo tur atzīst un novērtē mūsu izstrādājumus. Japānā industriālā ražošana ir tik intensīva, ka ir pieprasījums pēc kaut kā tāda, kur īpaši izcelta individualitāte. Arī mūsu krāsu gamma viņiem ir samērā tuva. Vēl japāņus interesē arī stāsts, ka savu izstrādājumu dizainā izmantojam folkloras rakstu zīmes, ka tas ir mūsu dizaineru veidojums un nāk tieši no Latvijas. Jā, pērk arī tekstila audumu stāstu. Interesē arī ražošanas process, un viņi nespēj noticēt, ka tas no A līdz Z ir roku darbs – tas liekas tik eksotiski. Japāņu ražotāji brīnās, ka mūsdienās vēl var aizdomāties līdz tik arhaiskam paņēmienam.
DS: Bet roku darbs visu sadārdzina.
A.K.: Protams. Taču izšķirošais ir galarezultātā, tas ir pilnīgi kas cits nekā industriāli ražota lieta. Mums ir diezgan daudz produktu līniju, kuras paredz laikietilpīgu darbu, tāpēc rūpīgi izvērtējam, ar ko sadarboties. Mūsu darba specifika ir tāda, ka strādājam uz individuāliem pasūtījumiem, mums ir visai maz tādu līniju, ko piedāvājam paši. Lielākoties mēs izpildām konkrēta klienta vajadzības.
DS: Kā jūs sargājat savas idejas?
A.K.: Ņemot vērā, ka kolekcijas mums nepārtraukti mainās, par kādu dizaina patentēšana var būt runa? Katrs dizainers ienes savu rokrakstu. Mēs ieguldām dizaineros un strādājam komandā. Kopdarbs ir tas, ko gribu panākt. Labi, var nokopēt vienu vai otru lietu, bet nevar nokopēt uzņēmuma darbību un kolekciju pēc kolekcijas. Neviens uzņēmums, kas grib pastāvēt un konkurēt, nevar to paveikt ar zagtām idejām.
DS: Un kāda ir jūsu uzņēmuma taktika attiecībā pret klientu?
A.K.: Pie klienta ejam tieši. Mēs viņu pavērojam, vērtējam, vai tas ir mūsu segmentā un vai mums patīk viņa darba stils un pieeja, pirms tam sagatavojamies. Īsāk sakot, meklējam tādus, kurus varētu interesēt mūsu piedāvājums. Mēs vairāk virzāmies pa tiešajiem izplatīšanas kanāliem. Šāds ceļš varbūt ir grūtāks, toties personiskāks. Visi meklē un ir izsalkuši pēc jaunām idejām. Jautājums ir par to, vai tu uzrunā pareizo klientu, kurš ir spējīgs par tavu ideju maksāt. Japānā ķīnieši nāk pie mūsu stenda bildēties un visādi izdomā, kā nofotografēt stendu un mūsu piedāvājumu.
DS: Bet ķīniešiem, aizgūstot idejas, ir lētāks darbaspēks un vienkāršākas realizācijas iespējas.
A.K.: Jā, uz to skatos ar bažām, vai būs iespēja konkurēt. Tomēr esmu ražotājs un tā prece tur bieži vien ir lētāka, turklāt valda pavisam citi tirgošanās likumi. Nezinu, var jau būt nonākšu līdz atziņai, ka kaut kas ir jāražo Ķīnā. To gan, protams, negribētos, jo tomēr vēlos sastrādāties ar pašmāju dizaineriem, dot darbu jau aizmirstai amata prasmei – audējiem un rokdarbniekiem. Esmu patriotiski noskaņots cilvēks, un mūsu uzņēmumam ir ļoti svarīgi, ka mūsu produkcija ir Latvijas dizaineru un Latvijas audēju darbs.
.jpg)
