Dizaina Studija: Vai tā ir kāda nacionāla nostalģija, ka lins ir tava tekstildizaina pamatā?
Laima Kaugure: Nacionālā noskaņojuma nav nekāda. Jutu, ka saprotu šo materiālu un zinu, ko ar to varētu darīt. "Studija Naturals" ir dibināta 2000. gadā, tātad drīz būs jau 10 gadi. Bet ar linu strādāju kopš Mākslas akadēmijas beigšanas. Diemžēl aizvien mazāk laika atliek radošajam procesam un jebkuram projektam, jo noteikumi ražošanai Latvijā ir ļoti birokrātiski: simtiem atskaišu, parakstu utt. Mākslinieks kļūst par praktiķi funkcionāru.
DS: Kas veido "Studijas Naturals" izstrādājumu dizainu?
L.K.: Es, jo tas ir mans lauciņš. Jāteic, ka bieži vien visneiedomājamākās lietas priekšā pasaka klients, piemēram, kādu krāsu un faktūru salikumu. Kāpēc gan ne?
DS: Iespējams, dizaineru komandas sadarbības rezultātā rastos jaunas idejas. Vai jaunie dizaineri ir piedāvājuši sadarboties?
L.K.: Komanda un sadarbība man interesē uzņēmuma ražošanas organizēšanas plāksnē, bet ne produkcijas dizaina radošajā jomā. Jā, jaunieši ir nākuši un arī no ārzemēm. Bet ir tāda lieta kā plaģiātisms un ideju zagšana. Tas ir nozīmīgs jautājums, un par to ir jārunā.
Nav runa par pasaules kontekstu, jo ārvalstīs roku darbs, tādā veida tekstiliju ražošana ir ļoti dārga. Radošajās idejās ir jāiegulda intensīvs garīgais potenciāls. Var jau pasmaidīt – ko tad tu tajā šallītē ieguldi? Mēs jau negatavojam masu tirāžās, bet vienu vai divus eksemplārus, un tad atnāk skolnieks, noskata un pavairo par citu naudiņu. Esmu arī to izjutusi. Tomēr ir nenoliedzami, ka tie arī ir iemesli un apstākļi, kas nepārtraukti mudina domāt un veidot ko jaunu.
Protams, visi jau kaut kur iedvesmojas. Un ne jau es aušanu izdomāju, tas ir vēsturiski mūsu etnogrāfijā, un tehnika ir lasāma grāmatās. Plaģiātisma sakarā ir runa tieši par lina izjūtu, ko savā dizainā cenšos ietvert: nevis arhaisku, bet mūsdienīgu; nevis statisku, bet dzīvu. Lins kā dzīvesveids.
DS: Vai Latvijas vārds pasaulē tev palīdz vai to uztver kā eksotiku?
L.K.: Latviju saista ar lina aušanas tradīcijām. To cilvēki zina, un tā ir taisnība – katrai omei mājās bija stelles, un katrā ģimenē to savu mētelīša audumu paši auda. Etnogrāfijā redzam ļoti smalkus dreļļu audumus. Tos mēs vairs neaužam, jo pēc dreļļiem nebija pieprasījuma. "Studijas Naturals" dizaina pamatā ir vieglāks un gaisīgāks audums. Aužam arī t.s. smagos linu audumus, kas ir izmantojami kontekstā ar minimālisma interjeru.
DS: Kur to linu pērc?
L.K.: Leišos, jo Latvijā linus vairs neaudzē. Lins, ko iepērkam Lietuvā, ir beļģu lins. Bet visizcilākais vēl padomju laikos nāca no Krievijas, spīdēja kā zīds.
DS: Kur tavai produkcijai ir tirgus – Latvijā vai ārpus tās?
L.K.: Apmēram 80 procentus eksportējam. Pēdējā laikā arī Latvijā sāk palielināties tendence uz dabiskajiem materiāliem, dabisko dzīvesveidu. Bet šeit jābūt smalkai jušanai, nevar būt arhaiski. Kas attiecas uz eksportu, likās – visur sūtām apjomā vienādi, bet pēc statistikas lielākais pasūtījumu procents ir Vācijā. Tas mani pārsteidz, jo mūsu tekstils nav īsti vācu mentalitātei. Mēs sadarbojamies ar Ameriku, Japānu, Franciju, Itāliju, Šveici, Austriju, Portugāli, Beļģiju, nedaudz ar Krieviju. Mums ir savādas attiecības ar Skandināviju, gandrīz vispār nav kontakta. Varētu likties, ka esam savstarpēji tuvi, un ārzemnieki no Rietumeiropas mūs tā arī uztver – skandināvu dizains, bet situācija ir pretēja. Jāuzsver, ka pasūtījumiem jau nav milzu apjoma, jo viss tiek gatavots ar rokām. Veidojam arī individuālas kolekcijas konkrētiem interjeriem. Bijusi sadarbība ar tādiem zināmiem vārdiem kā Andis Sīlis, Andris Kronbergs, Zaiga Gaile un Artūrs Martinsons.
DS: Cik bieži tiek veidotas jaunas kolekcijas?
L.K.: Gadā ir divas kolekcijas. Sezonālās kolekcijas atšķiras krāsās. Katru gadu no mesēm mūs informē par sezonas modes toņiem, par ko jāpasmīn, jo profesionāli to intuitīvi var sajust jau gadu iepriekš. Tā ir krāsu skala, ko mācījāmies Mākslas akadēmijā. Bet pircējiem bieži vajag šādu paleti, pēc kā vadīties. Jau vairākus gadus pieprasītākais ir mūsu studijas antracīta tonis, protams, arī baltais un dabiskais. Personiski man ir pretestība pret košām krāsām linā, jo tā šķiet vardarbīga pieeja materiālam: lins vairs nav tik dabisks. Vēl viena mūsu kolekcijas īpašība ir, ka visus piedāvātos paraugus iespējams izmantot dažādās kombinācijās, rezultātā krāsas pārklājas, savijas, laistās un mirdz.
DS: Vai "Studijas Naturals" produkcijas iepakojumiem, uzlīmēm, informācijas materiāliem ir grafiskais dizainers?
L.K.: Tas ir mans kā mākslinieces uzdevums. Tāpat kā visas fotogrāfijas katalogos, bukletos. Foto man varbūt neiznāk tehniski perfekti, bet attēla uzstādījumu un kompozīciju es izjūtu vislabāk: tā, lai attēls spētu paust lina kluso dabu. Es uzstādu, un kāds to profesionāli nofotografē.
DS: Ko jaunajiem Latvijas dizaina uzņēmējiem tu varētu ieteikt, gadiem ejot cauri meses dzirnām?
L.K.: Pirmkārt es to nevienai sievietei neieteiktu. Tu sevi faktiski iznīcini. Lai sasniegtu kvalitatīvu līmeni, sevi darbā jasadedzina, citādi nav iespējams. Man šķiet, ka mūsu laikā ir pazudis darba tikums, darbs ar lielo burtu. Darbs manā uztverē veido cilvēku. Tagad ir cita domāšana, un varbūt tāpēc darbiniekus labprātāk izvēlos gados vecākus, jo tiem ir pienākuma izjūta. Kaut gan manas jaunās meitenes auž ar atdevi, un tad man atkal prieks par jauniešiem.
Tas, ko es daru, ir sirdslieta. Var jau būt, ka latiņu sev esmu uzstādījusi pārāk augstu. Bet gadu gaitā dizainā veidotā lina izjūta "Studiju Naturals" ir padarījusi par zīmolu.
Materiālu sagatavoja Sandra Krastiņa un Anna Iltnere
.jpg)
