Holgers Elers, dizainers. Dzimis 1967. gadā Rīgā. Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Funkcionālā dizaina katedras vadītājs, dizaina biroja “5 ezeri” līdzīpašnieks. Sadarbībā ar Aigaru Bikši un Andreju Ģelzi veidojis Latvijas paviljona un ekspozīcijas projektu izstādei “EXPO’2000” Hannoverē. Rīgas astoņsimtgades vides instalācijas “800” autors. Kopā ar arhitektu Uldi Lukševicu uzvarējis Latvijas Mākslas akadēmijas piebūves projektu konkursā. Izstrādājis un realizējis Latvijas ekspozīcijas vizuālo koncepciju Venēcijas 9. starptautiskajai arhitektūras izstādei. Sarīkojis piecas personālizstādes, piedalījies Latvijas un starptautiskās grupu izstādēs. Akustiskās koncertzāles projekta Lineamentum līdzautors.
2004. gada 1. decembrī LR Kultūras ministrijas un Rīgas domes koordinācijas komisija pieņēma vēsturisku lēmumu. Izvērtējot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izstrādāto teritorijas aprakstu un starptautiska arhitektu semināra ieteikumus, par laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības vietu tika izvēlēta Andrejsala, bet par akustiskās koncertzāles vietu – Krišjāņa Valdemāra (AB) dambis. Šīgada 11. maijā noslēdzās valsts aģentūras “Jaunie trīs brāļi” administrēts starptautisks projekta skiču konkurss “Akustiskā koncertzāle”. Konkursam bija iesniegti vienpadsmit gan latviešu, gan starptautiski pazīstamu ārvalstu biroju projekti. Starptautiskā žūrija par labāko vienbalsīgi atzina piedāvājumu ar devīzi Lineamentum, kuru izstrādājis arhitektu birojs “Sīlis, Zābers un Kļava” un arhitekts Andis Sīlis sadarbībā ar dizaineru Holgeru Eleru. Projektu konsultējuši akustikas speciālists Andris Zabrauskis, inženieri P. Sirmais un Uldis Pelīte, un tā izstrādāšanā piedalījušies biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” arhitekti Aleksejs Birjukovs, Ilze Miķelsone, Kristīne Grave, Renāte Pablaka, Indulis Venckovičs un Aigars Kokins.
AB dambis ir būvēts 1887. gadā kā ostas hidrotehnisko būvju daļa un atrodas respektablā saraksta – UNESCO Pasaules mantojuma vietas – buferzonā. Izcila novietne, kas valstij, pilsētai un projekta autoriem uzveļ tikpat izcilu atbildību – tiešs vecpilsētas turpinājums, kas kļūs par noteicošo asi Daugavas labā un kreisā krasta vizuālai sasaistei pilsētas centrā. Jebkuram nacionālas nozīmes projektam, kas varētu tikt šeit realizēts, neizbēgami būtu jākļūst par zīmolu un valsts tēla daļu. Veiksmes gadījumā tostarp par aktīvu kultūras un sabiedriskās integrācijas zonu arī ārpus koncertu norises laika. Ievērojot starptautiskās žūrijas atzinumu un profesionālajā spicē esošo Latvijas arhitektu viedokli, projekts Lineamentum tiek vērtēts kā programmatiski nobriedis – gatavs objekta funkcionālajai, semantiskajai un simboliskajai slodzei. Neraugoties uz arhitekta Sīļa šķietamo konceptuālo pieticību: “Man gan šķiet, ka simboli rodas ar laiku un mākslīgi radīt tos nav iespējams.” (Atrast ietvaru mūzikai // Kultūras Diena. – 2006. – 2. jūn. – Nr. 22 (57)). Lineamentum projektu uzvarai pretī virzīja tolerance – kā pret vecpilsētu (tēlainais uzstādījums – koncertzāles apjomi kā Vecrīgas gleznainā jumtu ainava), tā pret tuvākās apbūves mērogu, Daugavas pretējā krasta siluetu un publiskajiem ūdeņiem. Vienīgais no projektiem, kurā ir novērtēta un respektēta esošā AB dambja kultūras telpa, meklējot dialogu ar mākslas galeriju – debarkaderu “Noass”. Varbūt simbols nākotnes tolerancei, kuras deficīts sabiedrībā, šķiet, nemazinās? Sabiedrības emocijas puto, un dod Dieviņ, lai simbolam nenāktos pielaikot mīnusa zīmi kā sekas ģenētiskai viensētniecībai, plānam gara apvārsnim un politiskām intrigām, kurās izkūst viscēlākie un monumentālākie mērķi. Valsts tēls ir katras valsts identitātes, tostarp ilgtspējīgas politikas, kultūras un ekonomikas jautājums. Jaunceļams kultūras objekts ir ideāls valsts tēla informācijas nesējs, kas šajā gadījumā vēl marķēts ar “zaļo karotīti” kā tīra Latvijas prece. Nez kā ar simboliem, taču zīmoli tiek radīti mērķtiecīgi realizētas stratēģijas rezultātā. Tomēr valstiskos līmeņos tiem ir vajadzīga kooperācija, vairāku institūciju un sabiedrisku organizāciju spēja produktīvi sadarboties. Tolerance.
Bet iejūtīgas kooperācijas sakarā vēl kas īpaši piebilstams. Projekts Lineamentum tika izstrādāts sadarbībā ar dizaineru Holgeru Eleru, kas izveidoja koncertzāles apjomu skulpturālo formu. Visi arhitektūras konkursu projekti, kuros autoru grupu sastāvā līdz šim piedalījies Elers, šķinuši uzvarētāju laurus. Gadījums? Diez vai dizainers ir kāds veiksmes talismans, jo Latvijas augstākās profesionālās izglītības īpatnības liek domāt par iespējamu likumsakarību. Proti, latviešu arhitekti un dizaineri izglītojas dažāda profila augstskolās – vienas ievirze ir tehniska, bet otra jaunos censoņus audzē zem mākslas spārna. Izsvērts racionālisms divvienībā ar netiešu, paplašinātu domāšanas veidu varētu būt dāsns latviešu arhitektūrai. Ja vien kādam labpatiktu šādu sistēmu kopt.
“Eleganta, pat izsmalcināta pēc sava izskata, tā atstās iespaidu ar detaļu pilnību, daudzveidīgo apjomu un allaž mainīgo ārieni. Lineamentum savu arhitektūras vērtību sasniegs pie augstas apjomu un atsevišķu detaļu dizaina, materiālu lietojuma un tehniskā izpildījuma kvalitātes, kas varētu dot pienesumu mūsdienu kvalitatīvai arhitektūrai un kļūt par aizsargājamu kultūrvēsturisku objektu nākotnē,” saka žūrija. Projekts ir negaidīts un neparasts, ne visu saprasts. Ārpus stilistiskām, telpiskām un arhitektoniskām ambīcijām. Iekšupvērsts, koncentrēts sevī. Kā – palaikam – labākais, ko radījusi latviešu māksla.
.jpg)
