Pēteris Bankovskis, Latvijas Kultūras fonda Valdes priekšsēdētājs, kultūrkritiķis: Vissliktākajā veidā, kā vien var, jo man pirmais, kas ienāk prātā ir angļu valodas apzīmējums evil design. Tas varētu nozīmēt "ļauns nodoms" vai kas tamlīdzīgs.
Design nav latviešu vārds, un mani vienmēr ir izbrīnîjis, kåpéc tas latvießu valodå vispår ir ievazåts, tåpat kå “vortåls”, “portåls” un citi ˚émi. “Òaunå iecere vai nodoms” izpauΩas tießi tajå, ar ko vairums saprot vårdu “dizains” – normåli bütu: ja cilvéks iedomåjas kurpes, tad tås ir kurpes, ko iegådåjas un valkå desmit gadu, ja tie ir rati, tad tie ir tikai rati mantu pårveßanai no punkta A uz punktu B. Tad, kad tiek pievienots dizaina jédziens, simtiem tükstoßu måkslinieku un pseidomåkslinieku nodarbojas ar miljono kréslu variåciju izgatavoßanu vai simts miljono kurpju mode¬u izdomåßanu, un rodas daΩådas kaitîgas parådîbas, tådas kå mantu dieviß˚oßana vai, rupji sakot, fetißisms. Íis “dizains” ir absolüti nepiecießams elements patériña kultürå, kas noved pie tå, ka nav svarîga produktu ilglaicîba un izturîba, galvenais ir péc iespéjas åtråk tos nomainît. Rodas tådi kuriozi kå mode, kas kå apzinåts fenomens paståv kådus 300–400 gadus. Tas viss paråda “¬aunå nodoma” jeb dizaina süro iedabu – dzîvi nevis atvieglot un uzlabot dzîves kvalitåti, kå cilvéki paßi sev ieståsta, bet to sareΩ©ît un sameΩ©ît. Rodas daΩådi blakusprodukti: atkritumu pårpilnîba – iepakojumu dizains; bezjédzîgas, sareΩ©îtas nozares – zîmolu, firmu stilu, logotipu dizainéßana, kurus var zagt, laupît un péc tam südzét tieså, uzturot advokatüras un tiesvedîbas sistému. Müsu pasaule k¬üst pårpildÈta ar nevienam nevajadzÈgåm mantåm, patiesîbu sakot – kråmiem. Pieméram, slavenå Alessi firmas raΩotå citronspiede, kuru veidojis Filips Starks (Starks gan ir îpaßs gadîjums, no vienas puses popzvaigzne, no otras – es pieñemu, ka viñß ironizé par to, ko pats dara). Vislabåk citronu var izspiest rokå, nevis ñemties ar apgrütinoßo un nevajadzîgo sulspiedi. Tomér ßî spiede tiek raΩota vairåkås modifikåcijås, pat no célmetåla, un cilvéki to pérk, jo ir redzéjußi to dizaina un interjera Ωurnålos. Tåds ir dizains manå uztveré – savå veidå to var uzskatît par ironiju, bet ne tikai – tajå viså kaut kas ir.
Bez tam Latvijas apståk¬os dizains vél ir kas cits – tå ir mitolo©ija, såkot no BreΩñeva laikiem, kad nevienu nekas vairs neintereséja un måkslinieki un tiem pielîdzinåmås personas varéja såkt ñemties ar visådåm bléñåm. Pieméram, toreizéjås vasaras nometnés un plenéros “Dizains Kuldîgai” tika projektétas miskastes, autobusa pieturas, vienu gadu kaut ko ieviesa, påréjos – ß˚iet, neko. Vieniem bija, ko darît, citiem – ko uzrakstît “Literatürå un Måkslå”. Dizaina galvenå probléma bija måkslinieku saiknes trükums ar raΩoßanu, tagad ßîs probl‰mas nav, jo nav raÛoÍanas. Dizaina mîtiskå situåcija lîdzinås Latvijas valstiskuma mîtam, kurß måkslîgi tiek re©eneréts, un tai paßå laikå ir pilnîgi skaidrs, ka jebkåds valstiskums neglåbjami züd. Tåds pats mé©inåjums ir dizaina mîta atdzîvinåßana ar daΩådåm valsts programmåm, tiecoties atrast nozari, ar kuru Latviju iecelt saulîté. Tå ir neomîtiskå pasaules skatîjuma saståvda¬a (kurå acîmredzot ietilpst arî ßis Ωurnåls), un kå tåda tå ir apsveicama!
Jānis Borgs, Latvijas Universitātes lektors, Baltijas Krievu institūta docents, dizaina vērotājs: Esmu "totālā dizaina" koncepcijas piekritējs.
Vårda “dizains” pamatå ir jédziens “projektét”. Un ikviena darbîba pirms tås uzsåkßanas jau projektéjas cilvéka galvå, smadzenés. Pat ja jüs ce¬aties un ejat pie brokastu galda, visa darbîba acumirklîgi tiek apziñå uzprojektéta. Ío “darbu” var veikt labi vai slikti, ja labi – tas ir labs dizains. Lîdz ar to dizains vispirms ir domåßanas process, ko ierosina tå vai cita vajadzîba. Måksla arî ir specifisks domåßanas veids, tåtad arî dizains. Taçu jédzienam “dizains” piemît daudz plaßåka nozîme. Måkslå primåra ir spiritualitåte, nevis funkcija, bet dizains aptver abus ßos aspektus. Tas ir pamatå arî ortodoksålajam dizaina formuléjumam par funkcijas un estétikas summu lietu izveidé. Tåpéc såkotnéji jédziens “dizains” izaug no modernås raÛoÍanas, industrijas attÈstÈbas. Tå bija pamatformula, kas pakåpeniski evolucionéja lîdz totålå dizaina atziñai.
Latvijas situåcijå dizains ir vairåk attîstîts potenciåli nekå praktiski. Ir labi graudi, bet nekultiv‰ta augsne. Müsu industriålå vide ir påråk depresîva un degradéta. Problémas vispåréjå izglîtîbå måkslas un estétikas laukå nosaka atpalicîbu sabiedriskajå apziñå un domå. To graujoßi ietekmé globalizåcijas norises, kiça un subkultüras nekontroléta invåzija. Ståvoklis ir bédîgåks nekå padomju periodå vai pat Latvijas pirmås republikas laikå. Tagad müsu dizains atrodas visai anarhistiskå paßplüsmas situåcijå un tam müsu kultüras ainavå joprojåm ir marginåla nozîme. Tom‰r Latvijå dizainam piemÈt milzÈgs potenciåls, ko saskata katrs vérîgs vértétåjs. Ío domu izteica arî DΩordΩs Soross, atzîméjot, ka dizainå ir Latvijas nåkotne. Mums ir ¬oti daudz måkslinieku, tiek producétas gudras smadzenes, diemΩél tåm ir visai ierobeΩotas realizåcijas iespéjas. Taçu tas, kas izlauΩas cauri, pårsteidz ar droßîbu, svaigumu, un kvalitåti, kurai lielåko tiesu nav ekonomiska seguma. Idejas reti pårvar ierobeΩojumus, nabadzîbu, taçu radoßais potenciåls patiesîbå ir svarîgåks – ko lîdz iespéjas, ja nav smadzeñu. DaΩkårt esmu vérojis årzemés: greznas darbnîcas un izcilas tehnolo©ijas, taçu dizaineri nodarbojas ar mu¬˚îbåm, faktiski ar kiçu, nevis dizainu, jo trükst radoßas kapacitåtes, domas karkasa, kultüras ideolo©ijas.
Latvija ar dizainu pasaulé var‰tu gËt atzinÈbu un peÒˆu, tåpat kå ar zinåtnes attîstîbu. Mums netrükst izcilu dizaina pieméru daΩådås jomås – modes dizainå, grafiskajå dizainå, arhitektürå un interjeru måkslå, industriålå dizaina vésturé utt. Jautåjums ir: kå celt dizainu jaunå izvérsumå, padot smadzeném skåbekli? Pamatå ir “trîs va¬i”: valsts dizaina politika, izglîtîba un raΩoßana, kå arî tås apzinåti organizéta saikne ar dizainu. Mums vél valda primitîva, kapitålistiska anarhija, raΩotåja arguments ir viña gaume un iedomas vai nolükots årzemju prototips kå uzspiests paraugs.
Tomér, ß˚iet, vérojama arî sakustéßanås. Ir iesåcies zinåms pårejas posms no pårejas posma. Ir pazîmes, ka valstiski såk veidoties nacionåla dizaina politika. Nacionålas politikas kontekstå derétu atceréties dizaina lomu etniskås identitåtes iezîméßanå. Dizains ir internacionåls, tomér tajå vienlaikus paståv etniskas un lokålas iezîmes un mijiedarbîbas.
Inese Pētersone, Dizaina informācijas centrs, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas programmas vadītāja: Manā izpratnē īsti labā lieta, kas saistās ar dizainu, mums Latvijā ir dizaina izglītība.
Tå kå esmu cießi ar to saistîta, droßi varu teikt, ka gan vidéjås, gan augståkajås måcîbu iestådés apmåcîbu lîmenis, rezultåti un skolu aktivitåtes to skaidri pieråda. Kaut vai, ja skatås tos audzékñus, kuri ar panåkumiem måcås tålåk pasaulé, tåpat skolu izståΩu darbîba un lîdzdalîba konkursos – skolas tiek pamanÈtas un iegËst atzÈstamus rezultåtus. Domåju, ka tam varétu büt un ir liela nozîme valsts dizaina téla un identitåtes veidoßanå. Es ¬oti optimistiski raugos nåkotné – dizaina jomå jauniem cilvékiem ir interese un rezultåti, ko apliecinåja arî pagåjußå gada nogalé Dizaina informåcijas centra rîkotå izståde un seminårs “Dizains. Nåkotne”, kur piedalîjås pilnîgi visas valsts skolas, kurås iegüst dizainera vai arhitekta profesiju. Mums ir potenciåls, attîstås raΩotnes. Bütu labi atrast veidu, kå daΩådåm ministrijåm un speciålistiem kopîgiem spékiem ßo procesu apvienot, radît nißu un iespéju, lai topoßos un esoßos dizainerus iesaistîtu sistémå, ko klasiski izprot ar vårdu “dizains”. Sausi formuléjot péc latvießu valodas skaidrojoßås vårdnîcas, “dizains ir rüpnieciski raΩotu priekßmetu måkslinieciskå konstruéßana”. Tomér skaidrs, ka dizains ir nevis viena noteikta darbîba, bet îpaßîbu, pazîmju un darbîbu kopums, un dizains kå bütisku saståvda¬u ietver “dizaina skolas” jédzienu. Vårdkopas “skandinåvu dizaina skola” vai “somu dizains” ir sugas vårdi, un tas, ka maza zeme var izveidot savu dizainu kå eksporta preci un atpazîstamu télu, ir ¬oti rosinoßs piemérs. Runas, ka latvießu dizaina nav un nav arî bijis un tagad kaut kas radîsies tukßå vietå, ir dezorientéjoßas – runåtåjs nav informéts vai nevélas tåds büt. Ja més izveidotu retrospektîvu latvießu dizaina izstådi, tå bütu jauna “Pårsteidzoßå Latvija”. Nemaz neminot pirmskara periodu, bet runåjot tikai par padomju laiku, – radio, auto, moto, vilcieni, mébeles, porcelåns – rüpnîcu muzejos var atrast tådas kvalitåtes dizaina lietas, kuras citå politiskå situåcijå bütu iek¬åvußås normålå starptautiskå aprité. Vésturi ignorét vai apiet ir liela k¬üda, ßo pieredzi vajadzétu izmantot, celt gaismå – tå ir nopietna attîstîbas båze. Íajå laikå strådåjoßajiem Latvijas dizaineriem droßi vien ir saglabåjußies lieliski darbi un skices. Bütu interesanti dzirdét viñu viedokli – kå realizé kvalitatîvas dizaina lietas.
Skaidrs, funkcionåls, lietoßanai érts dizaina prototips var büt izgatavots 50., 70., 90. gados vai tagad – pamatîpaßîbas bütîbå nav mainîjußås, varbüt tikai mode un materiåli. Nevaru pievienoties viedoklim, ka jebkas, kas radîts, ir dizains, vai jebkura rüpnieciski raΩota lieta ir dizains. Ir jåbËt zinåmiem krit‰rijiem, lai lietas ievietotu dizaina kategorijå. Tas ir tåpat kå ar profesionålu darboßanos ßajå jomå – kå dizaineram, pedagogam vai pat tikai måcoties – ir nepiecießama informåcijas bagåΩa un zinåßanas, stila izjüta, formas un funkcijas izpratne, teorija un prakse un varbüt spéja atteikties no visa liekå.
Mareks Birznieks, Arhitektūras un dizaina birojs Royal Design Generation, dizainers: Dizains ir process un domāšanas veids.
Ío veidu var pieñemt vai nepieñemt – ja to pieñem, dizains k¬üst par dzîvesveidu. Müsdienås dizains ir k¬uvis par vienu no vadoßajåm profesijåm, tas ir pårñémis tik plaßas sféras, un daudz tiek runåts, ka vajadzîgs dalîjums, lai specificétu ßo nodarboßanos (tåpat kå ˚irurgs traumatologs, ˚irurgs ortopéds utt.). Tomér pamatå tå ir domåßanas sistéma: kad izej cauri sava veida lo©istikai, zinåmam procesam – vienalga, raΩoßanas, cilvéku plüsmas, éßanas vai telefonsarunas –, tu izstrådå ßo procesu “scenogråfiskå” veidå. Ja esi izanalizéjis procesu un lo©istika ir bijusi pareiza, priekßmets izdodas “pareizs”. Un nav bütiskas nozîmes, kas ir gala produkts – web lapa, lidmaßînas pacelßanås un nolaißanås laukums vai kas cits –, lo©iskå saite sasienas kopå, visa pamats ir racionåli izveidota sistéma. Esam nonåkußi tiktål, ka viens autodidakts vai kåda unikåla persona, kas mé©ina aptvert visu sféru, ir k¬uvusi nereåla, taçu ar tren‰tu pråtu var aptvert iespéjami plaßåku ßå lauka da¬u.
MüΩîgais strîds par to, vai dizains ir vai nav vajadzîgs. Protams, ir iespéjams iztikt tikai ar profesionålu konstruktoru, inΩenieru, virtuålås telpas speciålistu pakalpojumiem, kuri radîtu vides darbîbas mehånismus. Tomér tie visbieΩåk büs tîri tehniski risinåjumi, un jautåjums ir par to, vai lietotåja izvéle par labu produktam ir tåpéc, ka citas iespéjas nepaståv, vai arî savstarpéjå ˚îmija ir novesta lîdz simbiozes lîmenim. Tå, pieméram, esmu pamanîjis divas pilnÈbå iesaluÍas sf‰ras. Gråmatniecîba ståv uz vietas gadsimtiem, kopß attîstîjusies iespiedtehnika – formåts, kådå tiek izdota gråmata, nav mainîjies gandrîz 600 gadu. Informåcijas tehnolo©iju laikmetå mums nav jauna veida, kå uztvert informåciju! Lîdzîga situåcija ir kréslu dizaina attîstîbå – 19. gadsimta beigås parådîjås Toneta krésli, 20. gadsimta 50. gados Arne Jakobsens radîja preséta saplåkßña kréslu uz metåla kåjåm. Kopß tå laika novitåßu vairs nav, ir tikai aprobéti priekßmeti, un lietu uztveré més 50 gadu ståvam uz vietas. Ja més ar 21. gadsimta tehnolo©ijåm raΩojam pagåjußå gadsimta 50. gadu lietas, es at¬aujos secinåt, ka dizains ir vajadzîgs.
Latvijå pietrükst domåßanas dizaina kategorijås, raΩotåjam un patérétåjam ir jårada atkarÈba no dizaina – apzinåtas atkarîbas lîmenî. Jo tikai tad såkas analîzes process – vai tu esi atkarîgs no sadzîviski primitîvas vai kvalitatîvas situåcijas.
Materiālu sagatavoja Ilze Martinsone
.jpg)
