Arī gaidām, ka kāds ārpus Latvijas dzīvojošs gudrinieks pateiks, kas ir patiesās Latvijas vērtības. Un, ja pasaka, tad veikli nepieņemam. Varētu teikt, ka 15 neatkarības gadi ir pagājuši īstās identitātes vai tēla meklējumu mokās. Pats šis process nemaz nav slikts un ir interesants, bet tas nav bijis pietiekami pragmatiski rezultatīvs tūrisma industrijai, investīciju piesaistei un starptautiskai pazīstamībai kopumā.
Starptautiskā konkurence pazīstamības jomā ir spēcīga un pieaugoša – liverpūlieši savu jauno lidostu nosauc Lenona vārdā, arī zviedri nopietni apsver, vai Ārlandu nepārdēvēt par Nobela lidostu. Mums šajā kontekstā jāapzinās savi mērogi. Ar Raiņa vārdā nosaukto Rīgas lidostu nekas nebūs līdzēts. No arhitekta profesijas viedokļa – Rīga un tās telpiskās vērtības ir vismaz tikpat starptautiski pazīstamas kā visa Latvija kopumā.
Birokrātiskā objektivitāte – UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā mums ir divi ieraksti (Zviedrijai – 10): Rīgas centrs ar izcilo jūgendstila un koka arhitektūras mantojumu un Dziesmu svētki nemantiskajā reģistrā.
Valsts tūrisma attīstības aģentūra akcentē šo otro un savā grafiski sarežģītajā septiņu krāsu logo paskaidro: Latvija – zeme, kas dzied!
Viss jau ir pareizi, un mums būtu patiesi laimējies, ja lietuvieši, igauņi, spāņi, itālieši, īri... nedziedātu nemaz vai klusi, klusi.
Rīga parasti operē ar veselu virkni patiesām un mazāk patiesām kvalitātēm:
Rīga – jūgendstila metropole,
Rīga – mazā vai ziemeļu Parīze,
Rīga – koka arhitektūras pērle,
Rīga – Baltijas galvaspilsēta,
Rīga – dārzu un parku pilsēta (īstie dārzi pēc Kūfalta, Zeidaka un Barona tādi palaisti, toties alus dārzi sazēluši).
Šodien jau bez ironijas, bet ar nožēlu jāliek klāt vēl viena un jau starptautiska pazīstamība:
Rīga – laimētavu pilsēta.
Tās visas ir vērtības, un to objektīva pastāvēšana ārpus mūsu subjektīvajām sajūtām un vērtību skalām ir realitāte. Bet katrs atsevišķi un visi kopā mēs komfortablāk justos, ja būtu vienojušies par galveno. Tad šo simbolu kopuši, attīstījuši un lepojušies par arvien lielāku pazīstamību. Īrijas koši zaļo trejlapi vai Velsas sarkano drakonu taču mēs pazīstam bez grūtībām.
Savveida zvaigžņu stunda bija Rīgas 800 gadu svinības – tad teicama grafiskā zīme papildinājās ar krāšņu svētku labu organizāciju. Svētkos Rīga savu daudzo ūdeņu bagātībā piedzima kā tāda dievība no svētku (vai ūdens?) putām, bet, svētkiem beidzoties, neturpināja augt, jo nebija un nav kārtīgu vecāku un skolotāju. Rīgas pilsēttelpa nekopjas un atsevišķie dārgumi nepulējas līdz īstu simbolu mirdzumam tikpat dinamiski kā mūsu kopējā valsts labklājība, vispārējā būvniecība, privātais autoparks... mēs vēl turpinām svinēt lielveikalu un benzīntanku svētkus. Arī objektīva, ceru, ka pārejoša parādība.
Nav jau jāskumst, ka mums pagaidām nav čurājoša puisīša, greznas parlamenta ēkas ar pulksteņtorni vai ažūra metāla konstrukciju torņa, – mums ir iespēju teritorijas un tie nepulētie dārgumi. Rīga ir kā pielādēts bāzes kuģis pirms starptautiskajām pilsētu identitātes kaujām.
Pieveram acis un ļaujamies pilsētbūvnieciskai vīzijai: tu soļo pa mazpilsētniecisko Balasta dambi – skata tālumā labi artikulēta un starptautiski atzītu meistaru radīta augstbūvju grupa, labā roka pieskaras koptai, bet ne laķētai koka māju rindai, no Citadeles pazudusi Zemkopības ministrijas augstbūve, un Rīgas siluets mirdz savā torņu trauslumā. Unikāli? Gandrīz vai.
Tu atlido uz Rīgu. Pirmo reizi. Lidosta – skaisti, Ulmaņa gatve – lielie veikali, biroji, turku–latviešu dzīvojamās augstbūves – kā visur. Šķērso dzelzceļa pārvadu – un 26 koka ēkas, kā tādas dzintara krelles tranzītielas pelēcībai, kā silts sveiciens no aizgājušiem gadsimtiem. Unikāli? Gandrīz vai.
Un tā katrs mēs, savas Rīgas patrioti, apdzīvotāji un veidotāji, varam palūkoties “bāzes kuģa” krātuvēs, rakstīt savu unikālās pilsētvides formulu, šaubīties un uzdot jautājumus. Par trīs kultūras būvēm Daugavas areālā, par Alberta ielu vai par Laubi, par “Maskačku”, par...
P. S. Patiesībā gribēju rakstīt par intīmo, par to, kā pilsēta atkailinās, par detaļām, bet iznāca tā par lielo, tā drusku politiski.
.jpg)
