Pēc gandrīz diviem gadiem pieteicos sarunai ar lielu interesi un arī mazliet nobažījusies – kas būs mainījies? Uzņēmuma direktors un dizaineri iepazīstināja ar ražošanas procesu, galarezultātu, un tas bija tik aizraujoši, ka lika aizmirst, ka esmu nākusi iztaujāt tikai par dizainera lomu konkrētajā tekstila ražotnē.
Ilze Cīrule, dizainere
Beigusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas tekstila nodaļu, Rīgas Politehniskajā institūtā (tag. Tehniskā universitāte) iegūta augstākā izglītība tekstila ražošanas tehnoloģijā. Strādā uzņēmumā kā dizainere kopš 1964. gada.
"Dizainera loma ražotnē – tas ir smags jautājums. Bez viņa nevar, bet tajā pašā laikā visi citi ir gudrāki un zina labāk. Dizaineram jāspēj dabūt visas lietas kopā, visas vēlēšanās un visas vajadzības, lai būtu ērti un lēti ražot, lai tehnoloģiski būtu realizējams, jāparedz tirgus, jāizprot pasūtītājs, taču viņš nedrīkst zaudēt savu ideju. Man nav jābūt speciālistei visās jomās, tomēr jāsaprot, kāpēc kāds cits negrib taisīt to, ko es esmu iedomājusies. Tas attiecas arī uz ekonomistiem, uz mārketingu, viņiem savukārt jābūt priekšstatam, kā strādā dizainers, un jāieiet cehā. Tikai ar izpratni par citu darbu un zināšanām savā jomā būs rezultāts. Svarīgi, lai ne tikai dizaineru interesētu jaunas idejas. Mums ir labs kolektīvs. Ieviest jauno ir gatava arī vadība un meistari cehos. Mums nav īpašas eksperimentālās laboratorijas, tomēr ir iespēja atrast risinājumu. Austuves ceha priekšnieku tas ļoti interesē, un viņš vienmēr cenšas atrast kādu variantu ko izmēģināt.
Izstādēs vēlamies katru reizi parādīt ko jaunu. Piedalāmies "Intertekstilā" Rīgā un Frankfurtes tekstila mesē, arī Viļņā un Maskavā. Vēl pirms laika mums tika strikti noteikts, ko rādīt, bet tagad izlemšana notiek kopēji un aizvien vairāk procentuāli tiek izstādīta jaunā produkcija. Dizaineriem tomēr vajadzētu braukt regulāri vismaz uz tām izstādēm, kur piedalāmies, lai būtu salīdzināšanas iespējas."
Māris Maniņš, dizainers
Tautas studijas "Tīne" vadītājs, beidzis profesionāli tehnisko skolu kā aušanas speciālists, strādājis ražotnē par meistaru, kopš 2006. gada – kā dizainers. Šogad aizstāvējis maģistra grādu Rīgas Tehniskās universitātes materiālu tehnoloģijas un dizaina studiju programmā.
"Dizainera darbu mūsdienīgā ražotnē var raksturot īsi – zināšanas savā jomā, izpratne par citām, arī par tehnoloģiju, mārketingu un ekonomiku, jo esam komanda, kas strādā ar vienu mērķi: radīt mūsdienīgu un konkurētspējīgu produktu.
Tehnoloģiskā bāze sāk uzlaboties. Mums ir četras stelles, kas savienotas ar datoru, jaunas datorprogrammas, ir iegādātas žakarda stelles. Varam dažādi eksperimentēt ar zīmējumu, ar faktūru, ar materiāliem. Ir cita lieta – trūkst jaunu cilvēku, kurus tas viss interesētu. Šogad RTU beidzam divi tekstilnieki, vairāk pašreiz tur arī nemācās. Tas pats attiecas uz audējiem, arī dizaineriem, kas nenāk pastrādāt pat praksē. Jaunie kadri – tā būs problēma jau tuvākā nākotnē. Šajā ziņā man ļoti perspektīvs likās Burosas tekstila skolas modelis Zviedrijā. Tas ir lielisks piemērs, kā var organizēt apmācību un nodrošināt pēctecību tekstila nozarē."
Romualds Baikštis, direktors
"Dizaineram ir būtiska vieta uzņēmumā, un, manuprāt, tas pat nav apspriežams jautājums. Visi grib lētas, labas un Eiropā ražotas lietas – būtībā neloģisku kombināciju, jo produkcijas pašizmaksa dažādu iemeslu dēļ nemitīgi pieaug. Šodien saražot var visi, mums jārēķinās arī ar Ķīnas potencēm, lai gan tur pastāv loģistikas problēmas un kavē lielie attālumi. Mums pašiem ir jāapvieno un jāmobilizē visi spēki, un bez dizainera līdzdalības tas nav iespējams.
1992. gadā kļuvām par meitasuzņēmumu lielākajam Zviedrijas tekstiluzņēmumam. Bijām vieni no pirmajiem, kas izšķīrās par apvienošanos ar Rietumu ražotājiem. Toreizējā ekonomiskajā situācijā tā bija vienīgā iespēja turpināt ražošanu gan Bauskā, kur tiek apstrādāta un sagatavota vilna, vērpta un krāsota dzija, gan Rīgā, kur auž audumus, izgatavo pledus, segas un pārklājus.
Mēs strādājam divos virzienos. Zviedrijas tirgum viss tiek ražots pēc zviedru dizaina un ar zviedru zīmolu, tur mēs darbojamies kā izpildītāji. Savukārt process no materiāla sagatavošanas līdz realizācijai tirgū notiek ar mūsu firmas zīmi. Procentuāli tas ir lielāks. Mums ir saglabājies un paplašinās tirgus Krievijā un Ukrainā, esam nopietni un līdztiesīgi spēlētāji ziemeļu tirgū – Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, sadarbojamies arī ar Vāciju, Lielbritāniju un Īriju, nodrošinām pieprasījumu Latvijā. Katram ir savas prasības, noteikumi un īpatnības. Ja to respektē, ja ir kvalitāte un ievēro termiņus, tad sadarbības partnerus nezaudē, bet atrod.
Problēmas tās pašas, kas visiem, – inflācija. Pret to saviem spēkiem cīnīties nevaram. Pārējās mēs risinām. Man kā vadītājam ir jāatrod vidusceļš, jāsabalansē un jāapvieno dizainera trakās idejas, ekonomista šaubas, tehnologu pamatojumi utt. Katrai ražotnei ir svarīgs komandas darbs. Ir labi, ja ir komanda – zvaigzne, nevis zvaigžņu komanda. Nebūs rezultātu, ja katrs gribēs būt galvenais, ja neuzklausīs un neizpratīs otra viedokli.
Jūs jautājāt par dizaineriem. Pēc manas pieredzes dizaineram jāprot kontaktēties ar cilvēkiem, jo tas ir darbs kolektīvā, jāprot uzklausīt atšķirīgu viedokli, jābūt pat psihologam. Dizaineram jābūt priekšstatam par kopējo ražošanas procesu uzņēmumā, citādi būs daudz grūtību, lieks darbs un izšķiests laiks. Un vēl jau dizainera tiešais uzdevums – formas, krāsas, faktūras, modes tendences. Grūts darbs. Un ļoti vajadzīgs."